Visas anekdotes iet no dzives.

Tas jau nekas,ka reiz lasīts- katrs meš rakstām savu blogu!
Nu labas mums tās pasakas

            Kāda zvejnieka sieva saka savam mīļotajam :
      "Jānīt, es Tevi tā mīlu, un , kad Tu nomirsi, es Tevi zeltā ieģērbšu un zeltītā mūžamājā guldīšu"...
            Jānītis nolemj sievas lielo mīlestību pārbaudīt. Liekas gultā un izliekas par mirušu. Sieva aizskrien pie sava vīra drauga, lai šis nāk palīgā nelaiķi savākt. Abi draugi bija to visu jau sarunājuši. Atnāk vīra draugs palīgā  atraitnei un jautā pēc drēbēm, kas būtu velkamas mugurā aizgājējam.....
      Atraitne saka :
     "Varētu jau tai jaunajā zivju ķeramajā tīklā ietīt - kā nekā - zvejnieks tak bija.... Bet tas vēl var noderēt.....Ņemsim to  vecāko, caurumoto....."
       Nelaiķa draugs saka, ka būtu tā kā par skādi maitāt  vēl gluži noderīgu tīklu....Lai paņemot  vecāku, tāpat zemē sapūšot....
      Nu tad arī ietina nelaiķi pavisam satrunējušā, vairs pilnīgi nekur nederīgā tīklā....Un pašu MĪĻOTO ielocīja vecā zvejnieku lādē.....
     Tikko "nelaiķis"bija saposts pēdējai gaitai, tā šis izbāza roku no lādes un  sagrāba sievu pie rīkles, brēkdams : "Ak tad tik LIELA  ir Tava mīlestība?"....

    Ienāca prātā šī jaukā latviešu tautas pasaka.......Man liekas, ka reiz  jqau to lasīju blogos......
         Jauku un gaišu visiem šo dienu!
  

Jā, Vineta, jāmāk tik pareizi uzjautāt  

Cik,vienkarsi.Tajau atri var noker uz meliniem.

var mierīgi nomirt---mīļotais jau nodrošinājies

Un? Kāda sāpe tevi māc?
Vecas anekdotes tāpēc ar dzīvo ilgi,ka patiesas un smieklīgas

no pods.lv nes uz draugiem.lv, no tiem uz amigos.lv un vēl kaut kur - kains ābelu nosita tikai dēļ vecām anekdotēm.