Un visas parastās dienas tad tapa par labākajām

  
Tātad ne velti skrēja labradors , Sandi ...
Bet gribētos dzirdēt arī stāstu par kotē ..., ja kas...

Labradoram arī nav ne vainas.. ka tik pa durvīm tiktu ārā  
ar kotēm man vieglāk saprasties... tikai ar vienu bija traki, hmmm,,, bet tas cienīgs atsevišķām stāsta,  

ManC sunCis iet skrieties ar Tavējo , Sandi ...
Viss ģeniālais ir vienkāršs ..., vnk esi tas - kas esi ! Gan mākonīC esi , gan saules zaķēns , smaidu nesošs... , gan draisks sunCis , ar vēju kurš skrienas... , gan laisks kotē , kurš gan nadziņus asina , gan murrā dziesmiņu dzied ..., vnk vienmēr un visur paliec un esi - Tu paC !

Caur pūli lauzdamies,,, nu tā kaut kā  

Paldies, Guntar...

Sandi , vējš mēdz sagrozīt vārdus ...,   Viņš  sadzird - palaid mani vējā ...,
bet patiesībā Viņa čukst - turi mani cieši klāt ...

žēl ka neesmu dzejnieks    
Guna, nu tas būtu disputs pagājušā gadsimta stilā kur Freids noteikti iebilstu  

Skaisti pateikts !

Paldies par paldies, Baiba  
Hmmm..., incants Tavs dzejas stils - parafrāze ar satīras piesitienu , mandomāt ...

Nu , Romu jau arī neuzcēla par vienu dienu , Sandi ... Mans blogs sērīgs ?   Drīzāk Tavas dziesmas vārdi   ..., viss skaistais kkā vnm ir ar skumju piesitienu , Sandi ..., varbūt tāpēc , ka zinām - dzīve sastāv no mirkļiem , kuri neatkārtojas...

Tu aizej no manis, tik neatskaties..
Tavs acu skatiens visu grūtāku dara..
Paturi atmiņās mani , ne sirdī...
Tu mūžam paliksi mana..
nu die vairs nevaru   piedodiet , es esmu ļoti emocionāla .

apraudājos, paldies, Guniņ, Tev par šo dzeju.  

kaut kā blogs tāds sērīgs.. varbūt kļūdos... lasot ienāca vecais, labais haddaway, kaut klips pēc naftalīna ožs, bet atbilstoši vardi... tas tā, runājot par dzīvi