Arī no sapņiem var vārīt ievārījumu.
Vajag tikai pielikt augļus un cukuru.
Optimists no pesimista atšķiras tikai
ar pasaules gala termiņu.
Kad rodas pesimists?Kad saduras
divi dažādi optimisti.
Tie kuri viegli aizmirst,vieglāk noliek
dzīves eksāmenu.
Vēlreiz sākt no gala!Tikai kā pirms tam beigt?
Atslegas vārdi: Humors32403
Mairita G. 25. okt 2012. 22:59Saki ko gribi,bet es tās peversijas nedarīšu.
Dzēsts profils
25. okt 2012. 22:58Mīļum, es jau vakar teicu - „ Tu esi perfekta man!” Un, jā, es neslēpšu – man ir patiess prieks un lepnums ar tevi kopā žilbināt citas. Tu esi karaliski burvīgi skaista! :)
Elitá K. 25. okt 2012. 22:57Taa tik ir iista atziishanaas Roberta...pat Mairitu-miilas objektu nedzird,,,
Mairita G. 25. okt 2012. 22:55Robčik,Roberts jau sen aizmirsis Mairitiņu,un brauc laiviņā ar Esmeraldu.Tādi nu tie vīrieši ir.
Dzēsts profils
25. okt 2012. 22:54Viss ir tik vienkārši, kā orhidejas ziedi.. pavisam balti.. kā balta lapa.
Elitá K. 25. okt 2012. 22:52Roberts kljuudiijaas...romashkaa....
Dzēsts profils
25. okt 2012. 22:52Atceros Mairitas teikto:” šis stāsts nav par mums, bet par kaut ko lielāku, absolūtu, par ko mēs varam tikai nojaust, es to sapratu tikai tad, kad satiku Robertu, tajā aukstajā un bēdīgajā, bet pārdabiskas saules staru lietus caurvītajā dienā.
Elitá K. 25. okt 2012. 22:51Te nu bij...Romeo....
Dzēsts profils
25. okt 2012. 22:48Taču kā jau ierasts šajā pasaulē nav nekas ideāls, tamdēļ jāmācās piedot un saglabāt to, kas ir īpašs Jūsu dzīvēs. Tā arī notika.Mairitina kļūdījās un Roberts arī, taču viņš nevelējās atzīt savas kļūdas, savukārt pateica patiesību, kas izrādījās pārāk iznīcinoša. Bet varbūt Roberts meloja jau no paša sākuma? To Mairitina nezina, tikai nojauš. Viņi izšķīrās un Roberta dāvinātā dzeltenā roze vāzē novīta un tika izmesta. Skumji, bet tāda ir patiesības pavadone, kā lēni nogalinoša melna inde. Vienīgās liecinieces šā gadsimta vienam no skaistākajiem mīlestības stāstiem guļ uz galda un pārklājas ar smalkiem kosmosa putekļiem. Roberta vēstules, kopīgās fotogrāfijas,sasaluši skūpsti, kas nostīrīti no stikla, zīmogs, sakaltušās rožu lapiņas, krustiņš, zīda kleita un dzejas rindas atgādina par mīlestību, kurai vajadzēja pārvarēt šaubas, neuzticību un dusmas. Vajadzēja, bet cilvēka lepnums ir grezna kristāla glāze, kas pildīta ar visdārgāko pasaules vīnu, kuru cilvēki nemēdz sasist un izliet tik vienkārši, lai saglabātu un sargātu pašu īpašāko, kas ir bijis dzīvē.
Elitá K. 25. okt 2012. 22:47Ja reiz miilas rats iekustinaats,vairs nav negrozaamu noteikumu!
Mairita G. 25. okt 2012. 22:40Robčik,te Solveigas nemājo.Mairitiņa itin labi pati pelna,lai nebūtu nepieciešams uz kādu gaidīt.
savsem k. 25. okt 2012. 22:37Droši vien to ko uzrakstījis....
Dzēsts profils
25. okt 2012. 22:36Tagad Mairitina zina, ka tieši Roberts ir tas īstais cilvēks, kurš viņai jau bija lemts pirms mūžības, bet Roberts vēl nespēj saprast pats sevi un turpina pelnīt savu „miljonu” un veidot karjeru, kā to prasa 21.gadsimts, bet Mairitina neskumst, jo viņa izmanto šo laiku, lai nestu mīlestību un vairotu tās spēku. Tāda ir viņas dzīves misija jau kopš dzimšanas, taču viņa to atklāja tikai tad, kad satika Robertu.
Elitá K. 25. okt 2012. 22:36Paldies,par to porno saitu-interesanti!!!!!
Mairita G. 25. okt 2012. 22:34Kuku,viņš varbūt tagad lasa spridzekļa pielietošanas anotāciju.
Mairita G. 25. okt 2012. 22:32Robčik,tā Tu līdz darīšanai netiksi.Kamasutra patrāpijās?
savsem k. 25. okt 2012. 22:31Tas labi - ūdensglāzes nav bīstamas ...
Dzēsts profils
25. okt 2012. 22:30es lasu....
Mairita G. 25. okt 2012. 22:30Kuku,laikam Robčiks piekusa.Līdz svecītēm tā arī netika.
savsem k. 25. okt 2012. 22:26Katrā rokā pa svecītei ?