Latviešu tauta kopumā ir pieņēmusi tai uzspiestos spēles noteikumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka latvieši tāpat kā līdz šim, savstarpēji sacenšoties un apkarojoties, turpinās strādāt par smieklīgi zemajām algām, centīsies izdzīvot ar niecīgajām pensijām vai nožēlojamajiem bezdarbnieku pabalstiem. Latvieši tāpat kā līdz šim lamās pašu ievēlēto valdību un žēlosies viens otram par savām neveiksmēm, beztiesību, nabadzību, valsts izzagšanu, korupciju un citām blēdībām augstākajos valsts varas gaiteņos. Tāpat kā līdz šim katram sīkajam zemnieciņam būs jākārto neskaitāmas birokrātiskas formalitātes un jāsniedz valsts dienestiem atskaites par katru savu nopelnīto un izlietoto santīmiņu, bet «lielie vīri» varēs netraucēti «pazaudēt savās kabatās» valstij piederošus miljonus. Aktīvākā latviešu daļa turpinās bēgt no savas valsts, lai citās valstīs kļūtu par baltajiem vergiem, bet tie, kas paliks, tāpat kā līdz šim veltīgi cerot uz labāku dzīvi un valdošā režīma sirdsapziņu vai godaprātu, klusiņām izmirs.

Savukārt valdošais režīms turpinās tēlot demokrātiju, ļaus, lai vienkāršā tauta izkrata savu sirdi, lai izraudās viens otram uz pleca, lai rātni pastāv valdības sankcionētos piketos vai uzrīko kādu ar valdību saskaņotu mītiņu pret nabadzību, beztiesību, zemajām algām vai augsto inflāciju.

Lai nodarbinātu sabiedriski aktīvāko latviešu daļu, valdošais režīms pametīs tiem «pareizās» idejas un mērķus - «kā labā» vai «pret ko» cīnīties. Te vienlīdz labi noder gan konfrontācija ar homoseksuālismu, gan cīņa par sieviešu vienlīdzību, gan bērnu tiesību aizsardzība. Var pieņemt arī kādu īpaši aplamu, skandalozi netaisnīgu lēmumu vai likumu un pēc tam ļaut, lai tauta, vācot parakstus un rakstot protesta vēstules, panāk tā atcelšanu. (Kāda austrumu gudrība stāsta: «Ja velns grib iepriecināt nabagu, viņš tam nozog pēdējo ēzeli un pēc kāda laika ļauj viņam to atrast.») Ja ar to vēl nepietiek, tad var inscenēt vētrainas debates par demokrātijas apspiešanu Baltkrievijā, cilvēktiesību pārkāpumiem islāma valstīs vai bada cietēju grūto dzīvi Āfrikā. Var sarīkot arī kampaņveidīgu lašu un citu apdraudētu zivju, zvēru, putnu, kukaiņu glābšanu, un apspriest darbības plānus vai pat izstrādāt projektus to aizsardzībai. Var organizēt kolektīvu pastāvēšanu pie jūras vai kolektīvus maratonskrējienus, var sarīkot kādu modernās mākslas festivālu vai likt ļaudīm ar aizturētu elpu sekot kārtējam realitātes šovam televīzijā.

Lai mūsu Latvijas jaunatne, liekot lietā savu enerģiju un zinātkāri, neizveidotos par tādiem izglītotiem un gudriem pilsoņiem, kas grib un spēj kļūt par savas zemes saimniekiem, viņu prāti un enerģija arī turpmāk tiks nodarbināti, cīnoties ar dažādiem monstriem neskaitāmajās videospēlēs vai meklējot asus pārdzīvojumus Holivudas ražotajos grāvējos un šausmu filmās. Kaut arī likumdošanas aktos un dažādos metodiskos norādījumos deklarētas jauniešu tiesības uz izglītību un aprakstīti šīs izglītības iegūšanas veidi, mūsu bērni, tāpat kā līdz šim, tiks veikli virzīti nevis zināšanu un prasmju, bet gan savas tā sauktās dzimuma identitātes un izklaides meklējumos.

Vārda brīvības aizsegā turpināsies masveida uzbrukums ģimeniskajām vērtībām, tāpēc ka stipra ģimene ir katras nācijas pamats. Tikai ģimenei ir svarīga valsts, kurā tā dzīvo. Tikai ģimenei ir svarīga tautība, kurai tā pieder. Vientuļniekiem, kas iztikas un baudu meklējumos klīst pa pasauli, nav vajadzīga ne tauta, ne Tēvzeme. Viņu mērķis ir nauda. Par naudu tie gatavi pārdoties katram, kas ar mieru pirkt viņu darbu, viņu spējas un veselību, pat viņus pašus kā preci.

Jānis Miezītis
Avots: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1234