Kuku,tas tiesa.Miesu jāaprok,bet garu jāatlaiž.

Harij,tā nu tas ir.Nekas nevar salaust,kā tuvākā nodevība.

Piekritīšu Harijam.
Iekšēji salauztais vairs necelsies, ja nu vienīgi brīnišķā kārtā atkopsies.

Nu tāpēc jau aprok - lai nesabradātu  

Neviens nav sakauts , ja tas nav iekšēji salauzts .

Anda,tas labākajā gadījumā.Sliktākā ceļas,lai nesabradātu.Bet arī kustība.

un bradātāji atkāpsies...- nevis par spīiti kādam vai tev---tas ir tik viegli- viņu vienkārši nav.---jo neesi nevienam ceļā stājies.

Gundar,filosovēt par dzīvi nav vajadzību.Dzīve ir jāizgaršo,un tā katru dienu.

Nu bet ja nosēžas ausrumu pusē - Meka taču būs rietumos ...

uz MEKU skataas ,KUKUU!

jāceļas nevis lai nesabradātu, bet tāpēc, ka tev vajadzīgs iet tālāk...pašai priekš sevis.

Man nav vēlēšanās uz austrumiem blenzt , un no sēdēšanas dibens notirps ..

Dziives jeega ir taada,ka DZIIVEI JEEGAS NAV!

Raiti,katram savs ceļš ejams.Un katrs šo ceļu redz savādāku.

...domā līdzi..., kas ir dzīve..., ar visu par un pret..., priekšdienām...

...priekš Tevis tas ir jocīgi...priekš viņiem savukārt jocīgi, ka Tu paliksi guļot...

Alise,ja tā patiešām esi.Bet ir jāceļas,vismaz tāpēc,lai tevi nesabradātu.

Tad, kad sāc apcerēt dzīves jēgu, ir skaidrs, ka tavai dzīvei nav jēgas, tā ir  tikai veģetācija.  Tie kas dzīvo neprātodami par dzīves jēgu, ir šo jēgu atraduši.

Ko viņi tā jocīgi izdarās  

Raiti,tā pa īstam tā arī neviens nav atbildējis,kas ir dzīves jēga.