Drosme

19. okt 2012. 19:07

Atziņa: Drosme ir nepieciešama tikai tad, ja cilvēks vēlas rīkoties pareizi. Ja cilvēks grib rīkoties nepareizi, viņam drosme nav vajadzīga, jo to var izdarīt jebkurš gļēvulis.

Nezinu, vai kāds šo atziņu ir uzrakstījis pirms manis un kādos vārdos to ietērpis, taču zinu, ka šajos vārdos izteiktā būtība cilvēkiem ir bijusi zināma vienmēr. Kad apzināmies, ka šī atziņa sevī ietver vienu no cilvēces pamatlikumiem, tad varam to izmantot kā sietu, lai izsijātu pelavas un ieraudzītu patiesās vērtības.

Vai cilvēkam ir vajadzīga drosme, lai nomestu zemē papīrīti, izsmēķi vai plastmasas pudeli, tādējādi piegružojot vidi, kurā mēs dzīvojam? Jautājums ir gaužām retorisks, jo mēs saprotam, ka šai darbībai nav vajadzīga drosme. To var izdarīt jebkurš gļēvulis. Un paraugieties apkārt - uz piegružotām sētmalām, grāvjiem, mežmalām...

Vai ierēdnim ir vajadzīga drosme, lai izzagtu un izpārdotu valsti? Nē! Šīm darbībām nav nepieciešama drosme. To var izdarīt jebkurš gļēvulis. Tam ir vajadzīgi tikai nopirkti "draugi" labos amatos, kas parūpējas par atbilstošu likumdošanu jeb norošinātu aizmuguri.

Vai cilvēkam ir vajadzīga drosme, lai nodibinātu partiju, uzvarētu vēlēšanās, iekļūtu Saeimā un kļūtu par ministru vai sēdētu kādā citā siltā krēslā? Nē! Viņam nebūt nav vajdzīga drosme. To var izdarīt jebkurš gļēvulis. Drosme būtu vajadzīga, lai stātos pretī Eiropas Savienības birokrātiem, nevis tiem paklausītu uz vārda. Drosme būtu vajadzīga, lai stātos pretī ASV-NATO "demokrātijas ieviešanas" operācijām, nevis sūtītu latviešu puišus uz Afganistānu kā algotņus. Drosme būtu vajadzīga, lai aizstāvētu latviešu pamatnācijas izdzīvošanu, nevis kaut kādas iedomātas demokrātijas vārdā atļautu rīkot referendumus par to, lai krievu valoda kļūtu par valsts valodu. Drosme ir vajadzīga, lai atgūtu Abreni, nevis to atdāvinātu Krievijai "mīļā miera labad". Drosme ir vajadzīga, lai būtu par patiesu latviešu tautas kalpu, nevis politiķi, kas sola banānus.

Vai latvietim ir vajadzīga drosme, lai kārtējās pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās izvēlētos mazāko no diviem ļaunumiem? Nē! To var izdarīt jebkurš gļēvulis...

Džūlija Sniķere (2012).

Atslegas vārdi: polītika3025, Latvija441, sabiedrība61

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (27)

savsem k. 19. okt 2012. 22:28

Nu ... manas vēlmes ir pieticīgas - lai dzīvot netraucē un neaplaupa pliku ...saprātīgus likumus Ješka tāpat nepieņems - ar veselo saprātu viņš nedraudzējās   .

Dzēsts profils 19. okt 2012. 22:22

tas ir ietekmējams ar Jūsu kā savsem kuku iniciatīvām.....sakiet savam Ješkam - savas izvēlētās valsts pārvaldniekam -  ......sakiet savas vēlmes, bet ne žēlabu izteiksmē, bet palīdziet Ješkam pieņemt saprātīgus likumus, sakiet viņam , kas jādara, lai mēs visi dzīvotu saticīgi šajā nolīgtajā teritorijā....  

savsem k. 19. okt 2012. 22:14

Es neietekmūju pilnīgi neko - bet valsts mani ietekmē ...vienpusīgas attiecības  

Dzēsts profils 19. okt 2012. 22:10

pag, pag.... tu te mani, savsem kuku, neapvārdo, ja?.... tev ir kāda teikšana valsts pārvaldīšanas jautājumā, vai nava?..... tas ir ļoti svarīgi..... un ja tev nava teikšanas, atd nevar būt arī runas, ka tu ietekmē Abrenes būšanu vai nebūšanu .....
Atzīsties ar labu!?

savsem k. 19. okt 2012. 21:52

Izglītība latviešiem varbūt ir pat kaitīga - kā dioploms rokā , tā uzreiz deguns gaisā un iedomājās ka visu zina ...

Dzēsts profils 19. okt 2012. 21:32

nemusini, savsem kuku, te ļautiņus uz terōrismu, ja?..../citādi visādi varu teikt, ka ļautiņiem, kuri sevi sauc par latviešiem, ir vajadzīga elementāra izglītība, tas ir, zināšanas par valsts iekārtu kā tādu, ko viduvējais latviešu cilvēks nemēģina pat saprast..../
valsts ir tāda vienošanās starp pašiem ļautiņiem, kur šie nolemj dzīvot noteiktā teritorijā ar sevis pieņemtiem likumiem. lai to īstenotu, viņi ievēl kaimiņu Ješku par barvedi, jo viņš māk labi runāt.... ļautiņi saprot, ka vajag arī noteikt kaut kādus likumus, lai kaimiņš kaimiņam neņemtu ar varu govi vai sievu nost.... tad nu jāievēl tie prātīgākie kaimiņi....
tur vajag zināšanas un barveža pazīšanu pēc rakstura un iegribām.....
mana atziņa: drosme ir arī precēties vai iesākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku..../dažreiz kļūdamies, diemžēl/

savsem k. 19. okt 2012. 21:15

Drosmīgajam vajadzētu apjozties ar dinamītu un abus ļaunumus gaisā uzraut  

Autorizācija

Ienākt