es kļūšu vēsāks
negribu būt uguns
lai nepārogļojas mums baudījums
es kāpšu miglā
savas liesmas dzesēt
lai spētu maigu siltumu vēl sēt
tu nāksi pretim
smaidoša bez viltus
lai tvertu glāstus reibinoši siltus
mēs nesadegsim
paliksim vēl dzīvi
ja pāri raizēm slīgsim rotaļīgi
(wnk andrejs)
Atslegas vārdi: Dzeja18355, attiecības38723
Jut i. 8. okt 2012. 18:39 Ir tikai divas stihijas,kam klausa miila-
par PAISUMU unBèGUMU to sauc.....
Kad uguns netiek galà-
Tad jùra viegli kauc.....
Andrejs S. 8. okt 2012. 16:58Vineta..
Vairs negribu būt bīstams,
tā ātri kļūt var nīstams,
tādēļ ar dzejot beigšu,
uz darbu rikšiem steigšu.
Elitá K. 8. okt 2012. 14:10..baidies noticeet,ka IR LABI,JA IR PAARAAK LABI !!!?????
Vineta K. 8. okt 2012. 13:21Izskatas ka tev patik speleties.Diezgan bisstams dzejolitis.
Dzēsts profils
8. okt 2012. 13:13Ja speciāli jāatvēsinās, vai gribas tā darīt- tad tā ir spēle, ar kādu labumu sev . Labāk būt patiesam- vienalga- aukstam, karstam, ari- vienaldzīgam. Nevis tēlot.
Dzēsts profils
8. okt 2012. 09:47
Sandris X. 8. okt 2012. 08:51Negribīga uguns tikai čūkst , kad malka no miglas slapja ! Izdzīvot var , bet nesilda.
Dzēsts profils
8. okt 2012. 08:49un miglā vari zust---uz nasatikšanos- nepatīk, kad grābstās atdzisušiem pirkstiem...-miroņi.
vai nu karsts, vai auksts---divi gali, kuriem ir vērtība. Vai nu Esi, vai Ne-esi.
Dzēsts profils
8. okt 2012. 08:43...ja Tu Vēsāks---es vispār- Atsalšu.
Valija Y. 8. okt 2012. 08:35 VIENS PIELēCIENS NO MIROņIEM
Un siltus vārdus saka tiem,kam aizmirsūsies miera stāja,
Un prātā tikai nabagmāja.
Es arī sagribēšu celties,
Bet kalns ir augsts un ilgi nāksies velties.....!!!!!