Tu mana..  

Es atpakaļ steidzos pie tevis jau šorīt,
ar cerību mazu,ka netapšu sodīts,
tak zini,ka nespēju ilgi tā dzīvot,
ja rītausmā neredzu meiteni mīļo.  

Jau atkal slīd izkapts pār pļaviņu dziedot,
tai nopakaļ čāpoju rasotos sviedros,
ja nevēlies pati no asmeņa slēpties,
man jāpasniedz plauksta,lai līdzētu celties.  

Tu paveries manī ar mīlošām acīm,
tas neesot daudz pat no vīrieša prasīts,
lai paņemtu klēpī sev augumu daiļo,
nekas,ka tev sauļoties tīkas pa kailo.  

Kad piever jau acis,lai saņemtu skūpstu,
lai brīsniņu kādu kā pasakā būtu,
tev saku - man pietiek,jau mīlēts ir gana,
tu esi un paliksi vardīte mana.  
(wnk andrejs)