Atvasaras rīme.  

Tu pretim nāc ar atvasaru matos,
es izbrīnīts uz tavu seju skatos,
nez kamdēļ smaids ir paslēpies zem maskas,
un skaistais augums sauli tver zem jakas.  

Lai parādītu,kā to lietu dara,
nost kreklu velku,pakarot uz zara,
sak - redzi,mīļā,diena vairs nav auksta,
var rudens drēbes likt uz tāla plaukta.  

Un tad,pēc brīža,tu jau tiešām smaidi,
jo man zem ūsām atskan klusi vaidi,
ar rokām vicinos un knišļus baidu,
bet tomēr priecājos,ka redzu tavu smaidu.  
(wnk andrejs)