Viss kas saistits ar cilveku,ir vina galvina.Bet,ataisnojumu meliem nevar atrast.Jo,nekas nenotiek nejausi.

Jautrīt, arī tad tai situācijai pamatā ir - bailes. Ārsta bailes būt tam sliktajam, kurš izprovocē slimniekam  - krīzi, lēkmi, depresiju, stāvokļa pasliktināšanos.  Un visbiežāk- slimnieki smagos stāvokļos vispār  ir - tuvu komai, vai nesamaņai, vai kādam stavoklim, kad vairs nav pie saprašanas-- viņiem ir vienalga, ko saka.

Vairāk , vai mazāk , bet visi melo. Diezvai kāds var iedomāties dzīvi , bez meliem .Tie var būt apzināti , vai neapzināti un reizēm tie ir kā neliels līkums līdz patiesībai .

Pilnībā piekrītu Sonjai!
Lai gan uzskatu,ka faktors ir tikai viens-bailes!
Jo slinkums arī ir bailes-bailes no darba!

Paklausies politiķus,tie taču bazūnē,ka krīze ir pārvarēta un tagad valsts naudu var tērēt uz nebēdu...

Ja tik tālu---tad jau tā slimnieka faktiski vairs nav starp Mums....

Andai-ir cilvēki,kam var stāstīt par onkoloģiju 4.stadijā ,bet ir kam nevar-visu psihe nav tik stipra-un tapec jau runā ar piederīgajiem.Arī piemerām,pie Alcheimera slimibas-kad zūd atmiņa-vienīgā iespēja kontaktēt ar piederīgajiem

Sonja, pilnīgi piekrītu

škitums un īstenība...
var iedomāties sevi par Napoleonu....bet redzam---guļ grāvī sevī sanarkojies

Meli- tā ir izvēle, neteikt patiesību. Un izvēles  pamatā ir  divi faktori- bailes un slinkums. Visus pārējos pričindāļus tai "piekarinā" pats cilvēks- adekvāti situācijai , kurā viņš ir melojis, un saskaņā ar to, kāpēc ir melojis.

...ja nekož kā traks suns---lai staigā svētlaimīgs ....bet tas tik slīpēts, ka vienam garlaicīgi savā Valstībā... jāiestāsta veselajiem, ka viņi dzīvo sūdīgā pasaulē...--->>> sekotājus meklē.

Viegli iespaidojams ir tikai aprobežots prāts...un ja neapdraud sabiedrību, vai nav vienalga vai rezultātā viņš tikai aprobežots vai vēl arī slims...   

Nepareizi...slimniekam jāzina savs patiesais stāvoklis---lai zina, cik tālu aizgājis, nevis beigās apsūdz ārstus....un dod liekas cerības....

indikators-droši vien-bet bieži vien bez meliem neiztikt-sauc jau tos par baltajiem meliem-smagam slimniekam ne vienmēr var teikt taisnību,runā ar piederīgajiem,jo bieži slimnieks pat savu stāvokli neuztver adekvāti un nav spējīgs lemt.

Es zinu...pat atzinuši paši to.... un visslimākie---vedina citus savā murgu vīzijā...

Pieredze šeit Amigos rāda, ka uzskats, ka var samelot citiem, bet ne sev...neatbilst patiesībai. Šeit ir daži cilvēki, kuru apziņa ir tik ļoti cietusi, ka viņi paši  ir sākuši ticēt tam, par ko sākumā ir tikai melojuši citiem...un lai cik neiespējami tas arī neliktos, par viņu realitāti ir kļuvusi virtuālā vide...un ja nebūtu fizioloģisko vajadzību, viņi sen būtu pametuši realitāti un pārcēluši savu eksistenci tikaiun vienīgi uz saviem sapņiem. Tā lūk ir dažu cilvēku realitāte... .  

Patiesība ir stiprākām niansem...asāka. Melos cilvēks visu nogludina sevī...-lai vieglāk.
Pieņem savus un citu melus...

.....jo patiesiba var but viengabalaina.

...iežūžināties savā miglā....- neviena neredzams. Pasargāts sajūtas. Jo citu tur nav saredzamu.