es neraudāšu...bet pasmiešos liktenim sejā...
15. sep 2012. 16:46
es neraudāšu
bet pasmiešos liktenim sejā
par lēmumu tādu
viņa prāt bargo
jo nezina tas
kas darās sirdī manā
un reizēm sods
var izrādīties dāvana sengaidīta
ar brīvības garšu
un dzīvi jaunu
ar iespējām
ko mēdzu sev liegt
es beidzot mīlu
SEVI
un satriektais gars
miesa iznīcinātā
dvēseli nespēj nogalināt... (Sandija...)
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Acīgā j. 18. sep 2012. 21:32Asaras pazūdiet, jo savādāk nevar,
Pasmaidi ,meitenīt- lepnie neraud.
Par spīti sāpēm - smaidi.
Kaut sirds no sāpēm plīst!
Smaidi!
Slēp savas asaras rūgtās...
Smaidi.....:D
Dzēsts profils
16. sep 2012. 14:19Tās ir tādas kā eiforijas sajūtas, nu teiksim - tūlīt pēc šķiršanās.It sevišķi, ja attiecības ir bijušas diskomforta un aizvainojuma pilnas. Viss ir kārtībā- ir laiks šim priekam , pēc tam nāks mierīgākas izjūtas...Starp citu- ne gars ir satriekts , ne miesa- iznīcināta, savādak jau netaptu ne dzejolis, ne būtu tā publikācija.
Vineta K. 15. sep 2012. 22:20Loti labi teikts.
Dzēsts profils
15. sep 2012. 17:57pasaules Dvēsele ---dzīvības alkas Mūžīgās....
Kurzemniece E. 15. sep 2012. 17:56Lielībanaudu nemaksājot.
Gunars s. 15. sep 2012. 17:22Labāk nesmejies,neraudi šīs ir barjeras kuras tu pārvarēsi!
Frēzija v. 15. sep 2012. 17:19Liktenis nav ne uz ko spējīgs bez mūsu pašu līdzdalības ......
Alise .. 15. sep 2012. 16:48..vari neraudāt, bet smiet sejā ...arī nevajag!!!!!!