Klusums tiek ietīts iekš neziņas plīvura .......
                                                                 .... kas tur labs!?
Vispār jau klusums reizēm arī ir noderīgs, kad nespēj rast sevī atbildi.

Dievinu pastaigu klusajā dabā...

Tāpēc jau nerunāju, bet daru, bez garām runām, ne kā te daži citi

....runas garas...darbiņi īsi....vai īsti....

Nekas man nespēj traucēt un darbi paši par sevi runā tāpēc vārdi nav jātērē   

...lai vecas....darbos...kas pat nav vārdu vērti...kas tad traucē....

Tas liecina ka viņš ir cilvēks kurš dara   bet neplātās ar savām dziļajām domām.

....ja cilvēks nedomā......par ko tas liecina par cilvēku....

Nedomāju ka es kautko vai kādu kautkur vēlku, katrs savas domas pats novirza tur kur sāpīgāka vieta

...dīvainas paralēles velci...tā jau var aizvilkt no jeb kurienes...uz jeb kurieni...

Kā lai es zinu cik tev stabila nervu sistēma

...vai vajadzētu.....

Klusums mēdz būt dažāds, un kā lai zinu ko dari savā ekrāna pusē...  tikai te stāsti ka klusē, bet varbūt pie sevis skaļi lamājies ka es te uzradies

...es arī ...tikai rakst....vai dzirdēji....ka runāju....t

Es jau tikai rakstu, es skaļi neizrunāju vārdus kurus te ierakstu, tātad klusēju

...un arī neklusē nemelojot....

Bet es jau te neierosinu nemelot klusējost

...nu kas to būtu teicis ..... paklusējis.....

Tad kāpēc nerādi priekšroku un neklusē   Vismaz tu tad nemelosi...

....varu....un ne to vien varu....arī tu vari....vai ne tā.....