Pavasarī Tu man kā silts lietutiņš,
Kā sniegpulkstenīts pretim smaidi.
Septiņkrāsu varavīksne mana,
Un putnu balsīm lolota.

Vasarā Tu gozējies saulītē,
Skaistajā šokolādes tonī.
Kā zemenīte vēl nenoplūkta,
Ar dabīgām smaržām rotāta.

Rudenī Tu kā dabas velte,
Mazliet nogurusi un drēgna.
Es kā lietusmētelis Tevi apņemu,
Lai ziemas migai gatavotu.

Ziemā kā sniegpārsla balta,
Uz vaiga nogulsties un kūsti.
Jo saprotam taču abi,
Cik kopā būt ir labi.