Mēs varētu radīt jaunu pasauli,
Savā būtībā krāšņu un skaistu.
Tur mēs celtu kopīgu nākotni,
Un nejustu īstās pasaules baiļu.
Tur lilijas atvērtos kā debesu vārti,
Un maijpuķītes smaržotu kā dārgākais parfīms,
To visu iedomāties tik viegli,
Bet radīt šo pasauli ir neiespējams.
Mēs dzīvojam parastā ikdienā,
Kur necili zied nātre zaļā,
Un slāpes veldzējam pienā,
Un sēžam mēs parastā grāvmalā.
Bet ar Tevi šī pasaule prastā,
Tikai ar tevi ir krāsaina.
Ar tevi kaut elles malā,
Dzīve ir burvīga.
/S.K./
Atslegas vārdi: dzeja18355
Ledija J. 15. aug 2012. 21:45Paldies Sandrim par Tumsas burvigo dziesmu. Luk sai dziesma izpauzas .dzives burvigums
Frēzija v. 15. aug 2012. 15:01
Dzēsts profils
15. aug 2012. 11:39Kāda bija Pasaule, pirms nāca Viņš?---skaista ...
Inta V. 15. aug 2012. 10:17Divatā pa dzīvi iet ir drošāk un labāk.
Dzēsts profils
15. aug 2012. 09:31galvenais nesasapņoties par daudz un nesabūvēt domās sapņu pilis ar vairākiem tornīšiem:)
Sandris X. 15. aug 2012. 09:11