Tu nezini ko zaudē,
Un nezināji kas tev blakus
Tu savai muļķībai aplaudē,
Un tajā vaino citus.
Pats pie visa esi vainīgs,
Nemaz draugiem nežēlojies.
Vērsts uz mani skatiens bailīgs,
Ko tu vēl te minstinies.
Vācies prom no manām acīm
Es vairs nesaudzēšu,
Tu zini ceļu uz durvīm,
Vairs tevi necietīšu.
/S.K./
Atslegas vārdi: dzeja18355
Sandris X. 14. aug 2012. 08:40Nežēlīgā kundze ?
Ineta L. 14. aug 2012. 08:01Cik šerpi. !!
ViVi
Dzēsts profils
14. aug 2012. 06:58
Vilks V. 14. aug 2012. 03:12Izraudi dusmas pelēkā lietū,
Iedziedi skumjas debesīs,
Lai tās pārvēršas asarās cietās
Un zemē kā dimanta lietus līst.
Vien notici-rīt atausīs saule kā māsa
Un tici, prieks Dvēselē mieru vēl sēs
Un stari caur lāsēm ar tūkstošiem krāsu,
Virs galvas kā varavīksne Tev atmirdzēs.
Bet šonakt vēl izraudi asaras lietū
Vien dusmas un naidu-nevajag krāt
Laiks vienmēr visu saliek pa vietām
Un uzvar tas,kurš pasmaidīt māk...
(ViVi )
.