Kā gan es tā,
Ne no šā ne no tā
Pamodos nevietā,
Neīstajā laikā.
Kāpēc gan tā,
Esmu nesaprašanā.
Kāpēc nav tā,
Kā bija sākumā.
Pamostos lietainā rītā.
Savā, bet ne īsti savā,
Savu vecāku mājā,
Kur esmu nevietā.
Manas īstās mājas
Tās ir Latvijā,
Tur man labi klājas,
Savā dzimtenē brīvajā.
/S.K./
Atslegas vārdi: dzeja18355
Evita A. 12. aug 2012. 11:36
Ledija J. 12. aug 2012. 11:05Ta jutas cilveki,kuri spiesti ir pamest savu Dzimteni,seit mums latviesiem nav ko darit,jo esam ierobezoti visa un svesuma Mes bijam,esam un busim svesi.Jautajums ,kur tad ir musu ista vieta?
Vasilijs P. 12. aug 2012. 08:31Un idealie smarzu komplekti..
Dzēsts profils
12. aug 2012. 08:28Naktī gāji uz maizes kasti , pielikt punktu...- sagribējās īstu rupjmaizi
Vasilijs P. 12. aug 2012. 07:43Agenturas darbs ar augstako novertejumu...