Runa ir par parastu klasi parastā skolā. Klasē mācījās ļoti gudrs, atjautīgs un spējīgs skolnieks Jānītis. Viņa klasē mācījās arī kāds riebīgs, dumjš un varmācīgs zēns ar utainu galvu – Juris. Juris visu panāca ar varmācību. Visi godīgie un gudrie skolnieki deva Jurim norakstīt mājasdarbus, lai tas viņus nepiekautu. Visi no Jura baidījās. Mazliet baidījās arī Jānis, bet vienreiz viņš saņēmās un nedeva savu mājasdarbu norakstīt, un Juris par to Jāni piekāva, bet Jānis atriebās. Viņš atkal deva Jurim norakstīt mājasdarbu, bet šis jau bija viltus mājasdarbs ar nepareizām atbildēm. Juris dabūja divnieku. Kad Juris atkal gribēja Jāni iekaustīt, Jānis tam negaidīti iebelza pirmais. Ar šo Jānis izpelnījās visu klasesbiedru cieņu un atbalstu. Nu Jāni aizstāvēja visi viņa klasesbiedri un Juris palika ar garu degunu. Nākotnē Jānis kļuva par turīgu un godājamu pilsoni, bet Juris par bezpajumtnieku un narkomānu. Narkotikām Jurim nepietika naudas un viņš kļuva par noziedznieku. Viņu noķēra policija, iespundēja cietumā, kur viņš nomira. Vai Juris ar Jāni nebūtu mainītās vietās, ja Jānis skolas gados būtu baidījies stāties pretī pašam Jurim? Tā ir viela pārdomām. JĀNIS SAPRATA, KA BAIDOTIES UN PIEKĀPJOTIES VIŅŠ NEKAD NEKĻŪS PAR NĀKOTNES KALĒJU. Un tā Jānis dzīvoja laimīgs un pārticis uz sava mazā, bet raženā un tīrā zemes pleķīša, ko bija saņēmis mantojumā no sava tēta. Saules mūžu Jāņa ģimenei!

Tomass Sējējs
Avots: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1660