...aiziet ar savu Redzējumu- katrs savādāku...pēc tā, kā klājies....

..un putni, un zivis...-visi.

Tavuprāt, arī kāpuri pasauli kādu redzējuši kkur aiznes, kad mirst ?

...un kādu pasauli būsi redzējis, tādu aiznesīsi sev līdzi...un klusums- pieņems....klusējot.

Kas mainītos, ja es tgd aizietu ? - nekas.
Vienīgais, ka mani šeit tur ir gļēvums.

...nesamierināsies, bet pieņemsi...Tev ir sava dzīve jādzīvo...cik vien skaisti spēj...par citiem...neesi atbildīgs.
Kamēr nebija Tevis pasaulē, pasaules arī nebija...kad nebūsi vairs- tā zudīs...

Lietus.

Kāpēc visiem šodien tik skumja dzeja ?

Tas būs tajā dienā, kad kļūšu truls, zudīs jautājumu un samierināšos ar esošo kārtību :)

Es ar to domāju...un ceru, ka kādā dienā uz pasauli- varbūt paskatīsies savādāk- ieraudzīsi- kāda tā ir Tevī- Tava personīgā pasaule...
par manu- nav jāuztraucas...

Mēs iepazīstam pasauli, kurā viss ir uzspiests, kurai jāpielāgojas, kurā pār mums valda.
Neticu reinkarnācijai. Tad jau katra nokauta cūka arī piedzimst no jauna, ne ?

...un piedzimstam...vieni....atklājam katrs savu pasauli..kādu- ?!
Un kādā dienā, arī tu piedzimsi no jauna un iemīlēsi...pasauli...ar visu..

Mēs visi esam vieni .. Nu vismaz mirstam vieni .

...Tu esi tāpat Viens...pasaulē...

Manas meietenes vairs nav.

...un tavu meiteni

No tiem mazajiem bērniņiem tāpat izaugs lielākie mūsus zemeslodes parazīti.

...un mazos bērniņus....

Arī mani nevajag. Es tāds pats parazīts. Bet zemīti dedzināt nevajag , pietiks ar cilvēkiem.

...un tā visu pasauli... stāvēsi vidū - pelni, krāsmatas kūpošas...Viens.- tad būsi apmierināts?