test 48
Lietus pa skārda jumtu
Sit it kā triektos cauri,
It kā te kāds skumtu,
Ka debesīs tam kļuvis šauri.
Vēlējās just gaišumu,
Pievienoties manai saimei,
It kā te kāds ticētu laimei.
Lai jau daudza līdz apnīk
To jumtu un grābstās gar logiem,
Lai jau skrāpē un appīkst-
Viņš tomēr dodas pie soģiem.
To laikam tā spuldze,
Kas sev apkārt mušas pulcē,
Māna, sauli tēlodama.
Viņš taču sauli redz tik reti,
Un tad vēl cilvēki īgni nīd:
"Lietus no skaidrām debesīm,
Varēju sauļoties, saule spīd,
Draņķa mākonis mani izbesīs."
Atslegas vārdi: dzeja18355
Roberts V. 17. jūl 2012. 00:00Viņš lien pie spuldzes, kas tik ļoti atgādina aizgājušo sauli.
Kurzemniece E. 16. jūl 2012. 23:59Lietus bungā pa rūtīm,it kā .sacīt ko gribētu,bungā,bunģā,aizlijis večukam prāts
Roberts V. 15. jūl 2012. 22:35es tajā laikā jau mēģināju aimigt .. :D
Nav N. 15. jūl 2012. 22:33Mums ir līdzīga attieksme pret vakardienas lietu. Neļāva aiziet pastaigāties.
Roberts V. 15. jūl 2012. 21:36Kā nu kurā pilsētā .
Frēzija v. 15. jūl 2012. 21:21Nezinu, naktī gulēju, dienā gan saule ar lietu uz maiņām.