test 47
Kaimiņu suņu rejas
Veido atbalsis sirdī.
Niknums tajās smeļas,
Bezmiegu tās dzirdī.
Kā postoši viļņi,
Tās manās ausīs šņāc,
Kā negaisā jūra,
Tās dobji, dobji krāc.
Tiklīdz kā tie gaudot beidz -
Tas klusums pirms vētras,
Tie atkal traci sacelt steidz,
Kad vējā sakustas mētras.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Ineta L. 15. jūl 2012. 08:33Lasīju ziņu portālā, ka manā dzīvojamā rajonā vienas mājas kaiminiem arī bija apnicis vienas kaimiņienes suncis, ka šie izsaukuši pašvaldības policiju, tantukam uzlika administratīvo naudas sodu... ko lai dara..nav jau privātmāja meža vidū, ka var atļauties visādus trokšņus, par to jadomā, iegādājjoties dzīvniekus vai taisot remontu.
Valdis V. 15. jūl 2012. 05:56
Guna a. 14. jūl 2012. 23:40...skan garš naktī auaū ,
savas tur skumjas
sūdz mēnesim sunCis -
nav ka šis runcis ,
ko saimniece istabā sauc ...
Roberts V. 14. jūl 2012. 23:29Tas būtu tas pats, kas neļaut cilvēkam runāt.
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 23:20Mani kaimiņi savu suni arī nedzird...tas visiem kaimiņiem ir vienādi Bet suns jau tak lopiņš vien ir...kkādi refleksi...
Roberts V. 14. jūl 2012. 23:07Redzi, bet mani kaimiņi jau ir tā pieraduši pie savu mājdzīvnieku runāšanas, ka to rejas jau ir saplūdušas ar klusumu - tie tos nedzird. :)
Vasilijs P. 14. jūl 2012. 23:03Kaut kas jau tiek veidots...
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 23:03Nezinu gan, kā var pierast, ja brīvdienās gribās gulēt, bet kvaukšķis jau ņemās no septiņiem rītā...aizgūtnēm...
Roberts V. 14. jūl 2012. 22:52Bet cilvēks taču pierod pie visa.Arī tas kļūs par pierastu lietu.
Gundars Ī. 14. jūl 2012. 22:50...jūtu līdzi...
Roberts V. 14. jūl 2012. 22:46It kā sīkums, bet tomēr. Pat muša spēj iznīcināt pacietības kripatas. :)
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 22:44Ak, kā es tevi SAPROTU!