test 46
Grūti aizmigt ar tukšu vēderu,
Atceros spilgtas ēdienu smaržas
Kā slimnīcā ostot ēteri.
Tas tukšums, kas ir vēderā
Jau pārņem galvu, tā kauja,
Šķiet notiek citur, skatos ēterā.
Bet izjūtu cīnītāju brūces,
No tiem aizvien vairāk plūst,
Kas un kāpēc veido tiem sūces ?
Sakožu zobus, plaukstas matos,
Kuņģis vēlreiz saraujas čokurā,
Smejos, sviedros aukstos kratos.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Valdis V. 15. jūl 2012. 06:43būs vēderā man rūgušpiens
un dibens zvanus gaida...
Valdis V. 15. jūl 2012. 06:41ak mūžam jaunais ķezburgers
un tomāts slapji smaida...
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 17:55Jauki :-) es ar, ēdu ar mēru...diži mākslinieki badojas,tas tiesa!
Nauris N. 14. jūl 2012. 15:01Come on ! ..gas ..gas ..gas !
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 13:53Hmm, tie simptomi drīzāk kā " lomkā"....
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 12:49...un kājas zemi neskar...tu vairs neesi viens no Viņiem- smaguma pilniem...
Kurzemniece E. 14. jūl 2012. 12:48Tu mazohists?
Dzēsts profils
14. jūl 2012. 11:35Nāc uzcienāšu