Oh ..

Aha , Kuku ... pagaidām saprotami Tavi burtiņu salikumi ...

Āāā ...

Nu nē , Laima ! Es par to pieprasīšu izpirkuma maksu ... Bet varbūt - paturēšu ..., kas zin ...

Pārbaudu vai viss darbojās ..

Jānodod atrasto mantu birojā ...

Kuku turpina apgūt burtu salikumus ...

Lieta jau tāda, ka lasītājs tāpat visu iztēlosies citādāk, vienalga, cik precīzi tas būs aprakstīts grāmamatā. Labs piemērs, manuprāt, ir grāmatu ekranizācijas, kad tu saproti, ka tas, ko to esi iedomājies, nemaz tā neizskatās!

Uhu  

Hāā ..

Hmm  

Oho  

mu sevi pieķērusi grāmatnīcās šķiram grāmatu pirmās lapas, meklējot maģiskos pirmos teikumus. It kā nekā īpaša… Bet tie man joprojām sagādā galvassāpēs. Otrais mans personīgās radošās krīzes punkts ir vietu apraksti. Tieši vietu, māju, telpu apraksti. Man nav grūtību ar cilvēku portretiem, bet vide… Tā mani nomoka. Tam nevajadzētu būt daudz grūtāk, kā aprakstīt cilvēkus, bet  – tā ir daudz plašāka, ietilpīgāka. Man piemīt redzes atmiņa un, par kaut ko domājot vai atceroties, to vienmēr vizualizēju. Tieši tāpēc man ļoti svarīgi šķiet līdz sīkumam smalki un detalizēti aprakstīt norises vietu. Tomēr tas nereti noved pie liekvārdības, izlec no pārējā darba stilistiskās noskaņas, es neesmu droša, ka lasītājs uztvers manu iztēles ainu tieši tā, kā esmu iedomājusies…. Smagi.

Aha  

Ups ! kāds sirsniņu pazaudēja ...

Rakstīšana ir domāta ikvienam

Vispār Tev taisnība , Kuku ..., emocijas var izteikt pat ar vienu burtiņu ...