Cilvēki gan parasti iet vieglāko pretestības ceļu,apgūst vieglāko no mākslām,visu sagandēt, tad meklē citu vietu,turpinot sprediķot tālak.

Skatīsimies patiesībai acīs....cilvēks ir pats kaitīgākais radījums uz zemes...

es nedēļu braukāju pa zemgali... un ļoti daudz šadu nostūru atradu... daudzās bija pamestas sagruvušas ēkas un platība tai apkārt daudz... vajag tikai gribēt un sakopt, nepiedrazot to... un katram būs

Piekrītu Santai....

Lai katrs mēs to atrastu sevī un prastu dāvāt citiem. Saglabāt nevis patērējot savām iegribām, tur tā māksla un spējas.

Tādu stūrīšu vairs nav daudz.Ja cilvēks tādus atklāj,tad ātri iedraņķo ar savu klātbūtni

tādu ir daudz...

Es par to vēl nepiesārņoto daļu un zemes nostūrīšiem...

Kas to vidi piesārņo, ja ne paši...

Ineta, tas ir patīkami, tas vēl ir vienīgais kas mums palicis tīrs un nevainīgi paties, pie kā vāram atgriesties un rast mieru un spēku. Te nu nerunājot par vides piesārņotājiem...

Burvīgi!   Vakar izbaudīju jūru visas dienas garuma, gan saulē, gan lietū, ļoti patīk. Arī dārzā strādājot ir labi, relax.

Kad izeju no mājām klus,kad tikai skudru dzird skrienam tad jau esi lauku puika

Ja dziivotu blakus mezam,noteikti celtos loti agri,lai putnus klausiitos..

Jā...tikai cilvēks nez kāpēc visu sagandē...protams ne visi.

Ja iebridīsi rasotā zālē basām kājām , iedvesma radīsies vēl jūtamāka !

Uz ko tevi daba iedvesmo?