Ieelpa,izelpa,viens,divi trīs.

Tāds pamazs mirklis šķiet.

Lielo mirkli tver drīz,

Kad saulīte aiz apvāršņa riet.

Vārds izskanēja - mīlu!

Tik īsu mirkli tas būtu.

Bet ,ja lietutiņš ilgāk lītu.

Tas garais mirklis - es jūtu.

Un skūpstu es tveru kā īsu,

Lai rokas izjūt Tavu trīsu.

Bet glāsti liekas par mirkli garu,

Un zinu kāpēc to daru.

Kā mēra mirkli no zibeņa?

Kā bailes,izmisums,neziņa.

Kā mēra uzplaukstam ziedu?

Kā sen gaidītu mīļu lietu.

Ikvienā mirklī tik mīļām lietām vieta būs.(A.K)