Pavasarī Tu man kā silts lietutiņš,
Kā sniegpulkstenīts pretim smaidi.
Septiņkrāsu varavīksne mana,
Un putnu balsīm lolota.
Vasarā Tu gozējies saulītē,
Skaistajā šokolādes tonī.
Kā zemenīte vēl nenoplūkta,
Ar dabīgām smaržām rotāta.
Rudenī Tu kā dabas velte,
Mazliet nogurusi un drēgna.
Es kā lietusmētelis Tevi apņemu,
Lai ziemas migai gatavotu.
Ziemā kā sniegpārsla balta,
Uz vaiga nogulsties un kūsti.
Jo saprotam taču abi,
Cik kopā būt ir labi.(A.K)
Atslegas vārdi: dzeja attiec0
Ineta L. 28. jūn 2012. 21:31Sirrsnīgi....ārā tik lietaini drēgns palika, ka prasās pēc tā lietusmēteļa
Dzēsts profils
28. jūn 2012. 20:52skaisti...
ziemas migai gan vēl negatavo.....
Dzēsts profils
28. jūn 2012. 19:45Paldies, Argold! Izlasīšu..
Argods K. 28. jūn 2012. 19:42Neraudi Paņem šo ziedu un viņa ziedlapiņās ir lasāms dzejolis,ko neviens pat nav lasījis.
Dzēsts profils
28. jūn 2012. 19:37Cik skaists dzejolis!
Arī tādu gribu, lai man uzraksta.....
Argods K. 28. jūn 2012. 19:03Lai notiek.
Tevi krāsošu baltin baltu,
Kas liks kā sniegpārslai Tev būt.
Un vaigam pieglausties tuvāk Tu ļautu,
Jo sirdspuksti mani to jūt.
Dzēsts profils
28. jūn 2012. 18:55...es gribētu būt ziemas pantiņā.....
Argods K. 28. jūn 2012. 18:39Plaukstā paliek kā atmiņa un kūst lēni un liegi
Frēzija v. 28. jūn 2012. 18:33.... sniegpārsla plaukstā .... ir labāk .... tā tur arī paliek, no vaiga -------- noripo
Dzēsts profils
28. jūn 2012. 18:30Skaisti un patiesi!