Vij raganiņas dārzu   pelēcīgā plīvurā
Tērpj pojenes un puķu podus  svaigus
Pat  sauli paslēpušas mākoņblīvumā
Vien vēju nevar pierunāt pūst vaigus
Lai spēlētu tām raganiskās dejas
Lai  draiskotos to  korī  raganībās skriet
Gan  pīlādzis par nebēdniecēm smejas
Un neļauj  tīrumiem un dārziem diet
Bet  bērzi  rindiņā gar dārza malu stāj
Un saldais ķirsis ābeli griež  kā valsī
Un viņiem aicinoši zaru rokām māj
Bet raganiņām plāni savi nenosalsi
Kaut gaisos strauji  putna spārniem diebt
Un  saules griežos  riebt un riebt
Kas tie par Jāņiem būs bez lietus
No  mākoņa  grib gāzt kā bišu spietus  
Jau   alus krūzēs kāda alu lej un lej
Lai apdullis tas  neparastus ceļus skrej
Tās žagatām  un vārnām mazliet  rada
Kas klačodamās nerātnības vada
    No viņas sargies  papardes kad zied
    Lai mūžs tev  raganiņas  valgā nepaiet
/T.Āboliņa/