Tikai neklut par regu,nesapinat unnepazust..ienakt un saprast,ka izejas no si sapna nav.

Igrīd, tā dullā paulīne sakrīgi runā   Pašu varā paskumt savu reizi, pašu varā novērtēt, ka dvēsele vēl jūt, kad raud, kad dzied. A ko, arī paraudāt dažreiz vajag.

Ingrīda, tā gadās .... uznāk un pāriet, bet reizēm nē...
..nakts ir tikai dvēseles skumjas,
Ko rīts pārvērš saules starā.
Un mēs atkal apzināmies savu spēku
To, ka sevi piecelt ir mūsu pašu varā..

Nevajag kacināt dvēseli, šī rauj sirdi izgriež uz otru pusi.

Paulīn, jā, un bieži tā, ka katram rītam sava arī...

Katram dvēseles stāvoklim sava melodija....

Aija, iespējams, ...bet tas jau cits stāsts

Bet to sapni var realizēt dzīvē-tas būtu vēl jaukāk!!

Sandri, man ar ir dziesmas, kas "iekrīt sirdī". Un nekas tur it kā īpašs nav, vārdi vienkārši, melodija arī, bet patīk!

Man no šī dueta šī patīk ...

Edgar, oho! Man tā gluži "nenorāva", bet sirdī iekrita.

Ir reizes, kad dziesma "norauj jumtu". Šī bija vienano tām Paldies!!!