Kā man gribētos izkāpt pašam no sevis laukā un kaut vienu dienu pastaigāt sev pakaļ un kā svešiniekam pavērot sevi. Vai tad es vairs gribētu iekāpt sevī atpakaļ – nezinu.
cilvēks, Arvīds Skalbe
Atslegas vārdi: dzīves sāls.0
JĀNIS D. 21. jūn 2012. 20:29labak kritiski
Inta J. 21. jūn 2012. 20:28....neesi tik paškritisks....Dievs tevi ir radījis brīnišķīgu,pēc savas līdzības...priecājies ,mīli sevi un cilvēkus sev apkārt
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 09:24...tāpēc,.... kad Lata sieva Atskatījās- cauri bija ar viņu....
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 09:21sarmīt...to taču var redzēt katrā Pretimnācējā...
...un katrā Pakaļas redzētājā....
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 09:02Nu būtu interesanti sevi novērot no malas un pastaigātu līdzās....
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 08:44...labāk staigā blakus...kā draugs,- nevis noziedznieku ķērājs ....Cita TEVIS taču nav....
tamara m. 21. jūn 2012. 00:51A.Skalbem taisnība neiekāptu gan,jo izvērtējot sevi no malas nemaz jau tik apmierinoši nav.
JĀNIS D. 21. jūn 2012. 00:46
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 00:46......