Tas prieks, kas mīt iekšs mums, kā uzkarsis tvaiks, grib lauzties ārā, tik mazliet spraudziņu pataisīt vajaga. Bet varbūt, ka nemaz nevajaga taisīt spraudziņu, jo tas kas dabīgs, pats atradīs izeju un satapsies ar līdzīgu dabas produktu?
Un kā domājat jūs ?
Atslegas vārdi: doma23288, daba9252, mīlestība34035, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
21. jūn 2012. 03:15Kautkur vajadzētu vēl mētāties celtnieka- betonētāja cimdam
Bet var būt nevajag sasteidzināt stratifikāciju?
/cālis autiņbiksītēs/
tamara m. 20. jūn 2012. 19:14Ir dažādi cilvēki un dažādas situācijas,cits var priecāties pat metas ap kaklu publiski.Cits priecājas iekšēji neizrādot citiem savas emocijas,Daži priecājas teatrāli ir lōti daudz emociju izpausmes veidu un tas ir atkarīgs no cilvēka rakstura.
Medus M. 20. jūn 2012. 19:06Tas prieks, kas mīt iekš mums, tas pieder MUMS!!!
valija o. 20. jūn 2012. 14:02Kur ta problema neredzu
Vineta K. 20. jūn 2012. 13:42Vissam savs laiks.Kad vajadzes tad ari,nota cauruma izlidis.
Sandris X. 20. jūn 2012. 12:54Ja neatradīs spraudziņu , kļūs sprādzienbīstams !
Ewa S. 20. jūn 2012. 12:41es domaju Lauriit..ka no tevis kautkas lauzhas araa tikai kas????veel nezinu hahahha
Dzēsts profils
20. jūn 2012. 09:29kāpēc gan viņu par katru cenu no sevis jāizdzen ārā....lai tas prieks pa tām iekšām arī plosās:DD
Dārzniece K. 20. jūn 2012. 09:14Priekam vajag atļaut izlauzties, jo tas sev līdzi aizrauj arī pārējos.....
Aleksandrs V. 20. jūn 2012. 09:09...un ja neatradīs spraudziņu,kā Tu izsakies,ko tad.....---pārkarsīs - sadegs.....