vienu dienu lūru sava zīdaiņa autiņos un domāju, vai tik es neesmu līdzīgs tai gaiši brunaijai substancei ar nelabo, salkano aromaatu...laikam esmu, jo pēdējā laikai esmu novērsies no savām skanēm, savas ģimenes, savas pagātnes.
Atslegas vārdi: ļikais0, pidars0, sūkātājs0, bērnu kakas0
Dzēsts profils
19. jūn 2012. 13:32Arī es savulaik tā domāju,bet tas nav nekas slikts,ja domās un darbos esi šodienā,nevis pagātnē.Tā nav novēršanās no ģimenes un savas pagātnes...vienkārši ir sācies jauns dzīves posms,kuram jāvelta nedalīta uzmanība.Ar laiku viss nokārtosies.:)
Dārzniece K. 19. jūn 2012. 09:40Ignorēt nevajag, bet kavēties tajā, arī nē.........
Sandris X. 19. jūn 2012. 08:39Jo vairāk ignorēsi , jo vairāk līdzināsies tai brūnajai substancei .Tas , ka to apzinies , liek cerēt uz pozitīvām izmaiņām , pat pāreju citā substancē !
Elitá K. 19. jūn 2012. 05:40....na hren Tev taas sinepes...DDDD
Dzēsts profils
19. jūn 2012. 05:05dzivo jau shodienai-ne pagatnei :))