Tā nav pasaka
12. jūn 2012. 19:56
Līst un ass vējš mani nežēlo,
Bet tas netraucē,jo man esi Tu.
Man ir auksti un visapkārt tumst,
Bet tas ir sīkums,jo man esi Tu.
Es pie Tevis turos kā ābols pie ābeles,
Un nekrist netaisos kaut ārā rudens.
Es īpašas sugas ar cietu mizu,
Bet sulīgs un salds.
Tu ābele,kas katru pavasari uzziedi
Un katru gadu to dari savādāk.
Bet sula Tevī pstāvīga-dzidra,
Kuru izgaršot man lemts.
Es zaros paslēpts neesmu,
Bet tikai mīļi ieskauts.
Un no asiem vēju vārdiem pasargāts
Ar lapām ,kas mūžam nenobirs...
Un tikai tāpēc...ka man esi TU.
Atslegas vārdi: dzeja attiecibas3
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Kurzemniece E. 13. jūn 2012. 01:03arī sievām gribās reizēm būt pasargātām kaut vai no ikdienas rūpēm,no viltus,no krāpšanas,no nevērības un otra nevēmes paSARGĀT UN PALĪDZĒ,uzticēties
Evita A. 12. jūn 2012. 23:07Jauks dzejolis !
Dzēsts profils
12. jūn 2012. 23:07... jo man esi Tu ,
cik daudzreiz šie sacīti -
vārdi ,
veci, kā pasaule ...
no debesīm atsakās kāds ,
un pasaules ,
jo man esi Tu -
viņš saka ,
debesis manas uz zemes ,
vienīgā tāda -
uz pasaules ...
/Viva/
Dzēsts profils
12. jūn 2012. 21:20pats sacerēji, malacītis.
Dzēsts profils
12. jūn 2012. 20:39
IEVA I. 12. jūn 2012. 20:02