Tikai tad, kad būs apstājies
Tava ceļa greizais rats
Varēsi tā kā spogulī sevī ieskatīties pats
Un tu redzēsi, kā sitas sirds
Un Tu dzirdēsi, ka elpas sauc
Un Tu beidzot sapratīsi tas ir daudz

Tikai tad, kad būs aizgājis tava prieka pilnais rīts
Varēsim atkal piecelties un viens otram doties līdz
Pāri bezcerīgām iedomām, pāri jutām nepiedzīvotām
Tālu, tālu prom no tā, ko cerējām

Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz
Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt
Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz
Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt

Pār pāri visam, tagad vientulības lāsts nāk tevi dzīt
Pār pāri visam, dziļā tumsa jau krīt

Mēs solījām pārāk daudz, sapņojām pārāk daudz
Vairs tādu vārdu nav, ar kuriem tu man piepildīt
Cerējām pārāk daudz, mīlējām pārāk daudz
Vairs tādu jūtu nav, ar kurām var sasildīt