...ir katrs laimīgs....var jau visur meklēt vainīgos ...var jau gaidīt,ka sapratīs un pažēlos....var vienkārši pieņemt visu,kā ir....un būt laimīgam...nu kaut vai tā pat vien.....laime tak naudu nemaksā....to no dzīves varam ņemt cik vēlamies....tā pietiek visiem un nekad neizsīkst....smeļot to no neizsīkstošā avotiņa,ko sauc par dzīvi.....avots būs dzidrs un pārpilns,kamēr mēs vien dzīvosim....
Atslegas vārdi: attiecības38723
vnk S. 10. jūn 2012. 15:03....ne tikai noliegs,bet spēlēs un izliksies,lai pažēlo.....laimīgie bieži,citiem liekas garlaicīgi.....
Vineta K. 9. jūn 2012. 17:37Katris pats ir savas laimes kalejs.Te vainigo vienkarsi nav.
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 12:59...par varēm varam
uz V. 9. jūn 2012. 12:52Kurš tad labprātīgi noliegs, ka negrib būt laimīgs?
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 12:28...varam, varam..
vnk S. 9. jūn 2012. 12:22...varam izsvēlēties,būt laimīgiem vai nē.....to mēs varam....
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 12:19Nomirt var izvēlēties
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 11:24Neviens nevar izvēlēties piedzimt,ne nomirt...
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 10:56Neviens nevar izvēlēties piedzimt,ne nomirt...
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:48Nezinu, vai nāve kādam šķiet briesmīga, drīzāk baidāmies nomirt mokās.
Par to vainošanu piekrītu.Bieži tas ir spontāni.
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 09:43Vai tā, Ineta?
Cilvēku uztrauc nevis pašas lietas, bet gan uzskats, kāds valda pār šīm lietām. Tā, piemēram, nāve nav nekas briesmīgs, jo tad jau arī Sokratam tā būtu šķitusi briesmīga. Briesmīgs ir tikai pats uzskats, ka nāve ir briesmīga. Tāpēc ikreiz, kad mēs sastopam kādus šķēršļus vai uztraucamies, vai skumstam, netieksimies vainot kādu citu, bet vainosim paši sevi, proti, savu uzskatu dēļ. Neizglītotie parasti savās nelaimēs vaino citus; iesācēji – paši sevi. Gudrie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi. Tie visu pieņem tādu, kāds tas ir.
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:25Gribam mainīt to, ko nespējam un iegūt to, kas nav mūsu... Epiktētam japiekrīt šai ziņā..
vnk S. 9. jūn 2012. 09:21...tad kādēļ neiespējam tanī pietiekami daudz laimīgi būt....esam tak tik laimīgi cik paši to gribam....
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:21Atskaites punkts- tagadne... Protam, ka var aizbildinaties, ka dzīve īsa, mūžs tik garš.. bet tā vārdu spēle tik.
Aleksandrs V. 9. jūn 2012. 09:17Ineta,no kura punkta skatoties......
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:13Aleksandr.. bet neviens nav teicis, ka dzīve ir īsa... tagadne- lai mācītos, nevis gražotos, tas man šķita nozīmīgi...
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 09:13Īsie ceļi jau nekur tālu neaizved
Aleksandrs V. 9. jūn 2012. 09:09Inetas uzdūrienam, garš ceļa posms......
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:09" Ir lietas, kas ir mūsu varā, un ir lietas, kas nav mūsu varā. Mūsu varā ir mūsu uzskati, tieksmes, iekāres, vairīšanās, proti, itin viss, kas ceļas no mums pašiem. Mūsu miesa, īpašums, slava, amati, proti, itin viss, kas neceļas no mums pašiem, nav mūsu varā. Itin viss, kas ir mūsu varā, pēc savas iedabas ir brīvs; tas nav nedz aizkavējams, nedz iegrožojams. Itin viss, kas nav mūsu varā, ir nevarīgs un verdziski atkarīgs; tas ir gan aizkavējams, gan atņemams.
Ja nu tu to, kas pēc savas iedabas ir verdziski atkarīgs, turēsi par brīvu, un to, kas pieder svešam, uzskatīsi par savējo, tad atceries, ka tu atdursies pret šķēršļiem; tevi māks bēdas un uztraukums; tu žēlosies kā par dieviem, tā par cilvēkiem."
("Epiktēta rokasgrāmata" )
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:07"Tev tika dota pagātne, lai kļūdītos, tev tiek dota tagadne, lai mācītos, un tev tiks dota nākotne, lai viss izdotos."
Uzdūros šai frāzei netā...