Katru dienu jāizcīna kāds cīniņš, ar sevi, ar kādu citu... ne jau burtiski, vicinot kulakus, bet gan psiholoģiskie cīniņi - kurš kuru.
Der tikai atcerēties, ka atšķirībā no cīņas uz tatami, dzīves cīniņi nav nemaz skaisti. Ja cīnās cīkstoņi uz paklāja, pēc cīņas viņi paspiež viens otram roku, un šķirās bez naida, pēc dzīves cīniņa tikai "nazis mugurā " vēl ir veiksme.
Ja cīņu ringā vai uz tatami vēl reglamentē kādi noteikumi, tad dzīves cīniņi vairāk atgādina "keču" - viss ir atļauts, pats vainīgs, ja pagriezies pa sitienam.
Izcīnot dzīves divkaujas, biežāk tavs pretinieks nebūs vienā "svara kategorijā "ar tevi. Ja austrumu cīņu kultūru ieaudzina no bērnības, tad psiholoģiskajos cīniņos cīņas kultūras nav vispār, toties jo smagāka ir bijusi tava bērnība, jo lielākas iespējas iesaistīties bezjēdzīgos cīniņos.
Cīņa uz tatami ceļ cīkstoņa vērtību sabiedrības acīs, dzīves cīniņu izcīnītāju tie parasti gremdē. Jo tāds mūžīgais "taisnības cīnītājs" ātri piegriežās visiem, kam ar viņu kāda darīšana.
Sportiskā cīņā uzvarētājs ir augstsirdīgs pret pretinieku, par dzīves cīņām to gan nevar teikt.
Austrumnieki gan mēdz teikt: "Laba cīņa ir nesākusies cīņa"
Atslegas vārdi: Dzīve38631, attiecības38723, cīņas.0
Vineta K. 8. jūn 2012. 01:29Nekad,nenoverte pretinieku,par zemu.
uz V. 7. jūn 2012. 23:09Saulīt, uzvar tas, kuram pacietības pietiek un vēs prāts ... ;)
uz V. 7. jūn 2012. 23:06Esmu austrumkūtūras filozofijas piekritējs; Uzvar tas, kurš nestreso un prot nogaidīt īsto mirkli, kad jau pretinieks būs gana kļūdas saražojis tei ten, tajā iegūldot pūles un negulēto naktis enerģiju, būs tā, ka jau pats ar tām būs nonācis pretrunā. Un, viss notiksies pats par sevi. Cīņu būšu uzvinnējis, tajā pat neiesaistoties...
:D
Valdis m. 7. jūn 2012. 22:55uz tatami ir vieglak un drosak cinities neka uz ielas
tamara m. 7. jūn 2012. 22:26Ja es necienu pretinieku,
tad es necienu savu cīņu,'
tad es apsmeju savu gribu,
apšaubu savu spēku'
un viltoju,dzīve,tevi.
Ja es pretspēku neatzīstu,
tad man nav
un dot nedrīkst man
spēku.
A.Skalbe.
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 22:09Kas nenogalina , dara mūs stiprākus ..., gan uzvarētājus , gan arī - zaudētājus ..., lai cik tas paradoksāli arī neskanētu ...
Ewa S. 7. jūn 2012. 21:31jebkuraaa gadijumaa...uzvar stiprakais...
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 21:30Dzīves cīniņi ir viens no veidiem, kā mēs mācāmies- iepazīstam sevi, pasauli un izmēģinām - kā labāk , ērtāk, komfortablāk- dzīvot. Un ne vienmēr izcīnītie cīniņi- gremdēs to , kurš būs izvicojies un - kaut ko iemācījies pēc visa tā tusiņa.
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 21:27Tatami gan ir vairāk kā proprciju, laukumu, izmēru mēri Japānas kultūrā, pilsētbūvniecībā, arhitektūrā, ikdienā. Bez ļauna. Harmonijas sasniegšanai.Droši vien arī sportā, sumo laukumam ir noteicošs spēks. Tas līdzīgi, kā renesansē Eiropā radās Zelta griezuma attiecības.
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 21:22 ...un Galvas ripo...
Mūsdienās tas ir augstsirdīgi...atstāj dzīvus...
Ewa S. 7. jūn 2012. 21:21taa tikai tu domaa ka taa roku paspieshana tads draudzibas apliecinajums.hahahah taa nemaz nav,,,,vienkarshi izlikshanaas
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 21:20...ja cīnās tikai par krēslu, kurā kādam pašam tur nav ko darīt, paskatās pēc darbiem- atskaites tauta reāli neredz.
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 21:17Demokrātija.... balsošana.
Anna N. 7. jūn 2012. 21:15Nu tur cīņai arī bija noteikumi, ja pūlis bauro - nogalini, tad nogalini, ja atvēl dzīvību, tad atstāj dzīvu
Dzēsts profils
7. jūn 2012. 21:13Nu Lauva...kā bija gladiatoru cīņās... atceries, kā izbaroja zaudētājus...