Tava balss kā upes straume ,
Šķēršļus pārvarot ,
Tik plūst un plūst :
....... smieklu ciekuriņi reizēm iekrīt tajā;
dienas dusas miers pa reizei piestāj ;
rūpju dūja kaut ko klusi gulgo ;
mīļi vārdi tā kā balodīši dūdo...
Tava balss tik plūst un plūst .....
Klausos es ...
Sāk sirds kā jūŗa šalkot ....
04.06. ""12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Attiecības38723
Dzēsts profils
4. jūn 2012. 20:02
Vineta K. 4. jūn 2012. 12:41
Aleksandrs V. 4. jūn 2012. 09:21Patīkami pateikts !
Sandris X. 4. jūn 2012. 09:17Katram ir kāda balss , kuru gribas klausīties , neapnīkot ..
Skaidrīte G. 4. jūn 2012. 08:17
IEVA I. 4. jūn 2012. 08:12
Skaidrīte G. 4. jūn 2012. 07:57
Ineta L. 4. jūn 2012. 07:33Mīļotā cilvēka balss kā balzāms dvēselei....
vai inde, ja dzirdam skarbus vārdus..