Kad mēs tiekamies

Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.

Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt

Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts…
(nezinu)
.............varbūt dažreiz labāk paklusēt un tāpat pavērties acīs ,tās pasaka vairāk par vārdiem
ko meklējam un nevaram atrast ,bet klusums kādreiz ir tik skaists ......
par daudz vārdu var izbojāt gaidīto prieku...

http://www.youtube.com/watch?v=gWt-lsmK5A8
....apvij rokas ap kaklu -ieklausies auļo pulss,
nerunā šobrīd.............
vārdi kā akmeņi neveikli būs .............