Ej un tikai sargies samīt gliemezi,
Notraukt niedru strazda ligzdas pinumus!
Pats starp brīnumiem tu esi brīnums,
Pats tu esi viens no viņiem, piemini!
Atslegas vārdi: Dzīve38631
Vineta K. 5. mai 2012. 12:54Zel bet mes nemakam novertet zemes dotas bagatibas.Ta nu ir tira dzives patiesiba.
Dzēsts profils
5. mai 2012. 12:32Nu nepiediršam, jau, Valdi, nepiediršam...tāpat uz priekšu klidzinām...kā nu katrs mākam un saprotam...
Valdis m. 5. mai 2012. 12:07mes uz zemes paciemojamies piedirsam to un aizejam
Dzēsts profils
5. mai 2012. 11:30Nuja- bet jautājums paliek- kā iekļauties sabiedrībā, nepazaudējot sevi...
Dzēsts profils
5. mai 2012. 10:08
tamara m. 5. mai 2012. 09:53 iet bojā pasaules,
Un dvēseles iet bojā,
Ne nāk , ne paliek te.
Iet tikai projām.
Bet kurš gan pasacīs -
Varbūt no jauna rodas
Un nevis projām iet,
Bet - tālāk dodas.
U
Un šajā kust'bā,
Kas būs un ir,un bija,
Mēs, cilvēki, ikkurš -
Vien sīka traģēdija.
A.Skalbe.
Dzēsts profils
5. mai 2012. 09:52Kā tad nav- ir gan galti gulbji, gan buras- redzīgāk jāskatās!!!
Dzēsts profils
5. mai 2012. 09:42Velc, vienalga, kādu tērpu
Nīgrums cauri duras.
Nav neviena balta gulbja,
Nevienas baltas buras!
Dzēsts profils
5. mai 2012. 09:40Mūžs tiek dāvāts,lai būtu ko zaudēt
pa dienai,pa gadam tev atņemot nost.
Saule rītausmā zina,ka rietēs-šai draudā
Viņa starojot staigā un nenovīstot.(L.Brīdaka)
Dzēsts profils
5. mai 2012. 09:38