Zilā vāzē košus ziedus lieku ,
Tavā pašas zemē audzētus -
Lai Tev netrūkst manas mīlestības,
Manu domu , manu gaišo soļu ...
Piedod, ka kā putns
Reizēm projām traucos -
Citas zemes raudzīt ,
Citu maizi ēst ;
Es - tik cilvēkbērns ,
Kam bieži nākas klupt,
Kļūdīties un kļūdas atkal labot ....
....... ....... ....... .........
Tu kā māte vienmēr gaidi mājās,
Neko nepārmet ,
Bet cieši krūtīm kļauj ;
Dievs mūs abas kopā saslēdzis -
Tā kā liedagu ar jūŗu.
04.05."'12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Manai zemei0
Skaidrīte G. 4. mai 2012. 21:27P.S : Attiecībā uz Kasparu Dimiteru man nav viennozīmīgas atbildes, jo tieši viņā pašā es saskatu lielāko pretrunu - divkosību , pret kuru viņš pats it kā karo.
Man patīk cilvēki, kuriem darbi saskan (!!!) ar vārdiem , kuri neizliekas baltāki nekā patiesībā ir !
Dzēsts profils
4. mai 2012. 20:26
Skaidrīte G. 4. mai 2012. 19:23
Dzēsts profils
4. mai 2012. 14:42prieks, ka ir tik brīnumaunas sajūtas paldies par šo
Skaidrīte G. 4. mai 2012. 13:17Priecīgus svētkus visām un visiem !
Skaidrīte G. 4. mai 2012. 10:25Lai vārdi "" Būs labi ...būs labi ..."'
Kā graudi zemē krīt
Un briedīgi rudzu dīgsti
Pret Latvijas debesīm zeļ !
Dzēsts profils
4. mai 2012. 10:09Piemirkušas debesis ir laimīgas-
Tās elpo smagi, bet asaru tērces
Zemei nes atvieglojumu...
Manai dzimtajai zemei..
Latvijai...
Debesis sūta mierinājuma vārdus
Viss būs labi...viss
Būs ļoti labi...