Pietrūkst tikkai teksta,mani neviens nemīl,mani neviens nesaprot

Te tas dzird aiz sevis klusus soļus,
Atskatās, redz svešinieku stāvam
Mellu, platu apmeslu uz pleciem
Un pie krūtīm asinssārtu rozi.
Svešais sveicina, to bildinādams:
*******************
«Nu tad izmet, draugs, uz manu Laimi:
Bagātu es allaž velku lomu ...»
«Kādas puses ciemiņš — drīkstu vaicāt?» —
«Smilškalnietis.»
******************************

«Lūk, kur svešniekam bij Laimes mute!»
Vecais teic un nepacietīgs raugās,
Kad reiz parādīsies tīkla aste.

Un viņš priecīgs velk ar visu sparu,
Velk un izvelk — sava dēla līķi...

No tiem tumšākākiem un dziļākāiem duļķiem,un tagad moralizē,kādēļ nav vērts ārā rāpties,jo visi tak tā vai tā mirsim.

Man liekas, ka no jūras dzīlēm  

Valdis petfekti atrada atbildi    

No malas jau vis vienmēr labāk citiem redzams,tādēļ jau vieglak moralizēt.Interesanti,šī morāle skan no viļņa,kas virs jūras līmeņa vai zem

Es esmu nāve un dzīvība  

Vesturiskie motivi atkartoti-nav jautajumu...Fotofilmina-neeksiste-eksiste motivs.

Laipni iepazīties, tas ir Džo Bleks... ;)

nāve - latviešu valodā ir vīriešu dzimtas vārds, neskatories uz galotni. incants kāzus, bet tā ir - tas esmu es - nāve!

tas atnāk. un ja ko tiešām svarīgu neesi pabeidzis, tas tev vēl iedos mazliet laika.
tas par to Džo Blek, ja kas. Vadmotīvs tāds, aicina cilvēku uz cilvēciskām vērtībām.

Paskatamies katrs savā spogulī un atradīsi visas atbildes uz savām problēmām;

http://www.youtube.com/watch?v=OqCrX1JgfUM&feature=youtube_gdata_player

ta,         puse cilveku vispar nezinas ka ir nomirusi,,jo viniem aizbrauks jumts pirms tas padarisanas,otra puse no puses,gribes vel drusku padzivot,bet nesanaks,un pedeja puse,esmu piekusis un gribu nomirt,bet nesanak,sanaks.

Daudziem liekās, ka citu dzīve ir labāka un cenšās to iesālīt, bet aizmirstam novērtēt katrs savu dzīvi. Beigās izrādās, ka tā tāču ir pate skaistākā dāvana, ko pats nespētu iedomāties...

Gita, domāju, ka rakstītājs bija piedzīvojis ļoti, ļoti daudz- tāpēc arī teica- nav vairs, ko vēlēties. Tātad- gan aģšas, gan apakšas. Un varbūt tiešām tā ir pareizi.

............piedot ir jāmācās visu dzīvi .............

negribu ,ka nau vairs ko vēlēties ,gribu katru rītu atvērt acis un atkal kautko vēlēties ,kautvai skaistu rītu  

Interesanti uzzināt,cik pareiza ir to cilvēku dzīves,kas raksta šadus tekstus tekstiņus

Piedavata fottofilma tika apzinati izgaismota-pamatojot ar jau esosu attelu.Nav iespejams vairs konstates faktus.

Bet ar to nodarboties jau var sākt ar šodienu...

Darbs-tikpat mainigas prakses-