Ne jau no manis viss atkarīgs, viss atkarīgs, kāds vējš pūtīs, -no tā atkarīga aktieru spēle... ;)

Ģenerālmēģinājums ir Lielais mēģinājums jau kostīmos... pirms pirmizrādes. Pēdējo negludumu noslīpēšana. Un tad-viss...kā būs, tā būs...turu īkšķi- lai izdodas!

.... ģenerālmēģinājums, -tā ir no vārda spēlēt, mēģināt, pamēģināt, saspēlēties u.t.t.... ;) Dzīvē viss ir jaizmēģina, pat arī bezperspektīvās rotaļas....    

Nu jauki un skaisti...   

...saklausīju vārdu- Ģenerālmēģinājums...

Kādu lomu An Da tu spēlē? Ko tu zini par mani un, ko par tevi es? .... (vardi no dziesmas):)

...izjokot?... ja esmu ieinteresēta...lai izgāžas...

Kadel ne Tev?

...pēc kaut kā cēla, nezināma sirds ilgojas...
Pirmizrādes bieži mēdz izgāzties... mēģinājumos pat lielāka atraisītība... ģenerālmēģinājumi- saspringti...ar kostīmiem... bet galvā domas par nākotnes slavu...
Nepievilies cerībās... ...nekad nevar zināt, kā partneris piespēlēs...varbūt izjokos...

Paldies,ceru,tur nekå nepiedienìga nav:-D

Saulīt, šis tev... :)

Kå tad,klausi vien,ko saka:-)! Tieshåm jauki

Saulīt, tā tautā saka..., ļaudis nekā nesmādē..., visam sava vērtība...

Ja vel ar ieteikumu..tad pavisam...

Ash apraudåjos,cik jauki:-D

kaa var sirdi piedavaat????un nesaprotu kaa var roku piedavat.....taa jau var palikt beigts :)) un bez rokam :))

Ja uzmanīgi tika lasīts dzejolis? Tajà jau atzinos, -pazaudējis neēsmu līdz šim vēl nevienas, tas nozīmē, ka savu sirdi nevienai vēl neesmu piedāvājis un viss vēl ir priekšā...

Visam savs laiks - savs laiks satikt , un savas laiks - zaudēt ..., kad satiktais - neatpazīts ..., tā vnk gadās ..., dzīvē ...

Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām
Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin no kā austām,
Kādām dīvainām acīm – kā paegļu mežs-
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.

Un tu man teici:

Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: „Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklēts, kad govis slauc?”

Un tu man teici: „Tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?”

„Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai jūs gribat,
                             lai ar jums dalos?
Un kuru daļu lai jums dod –
To, ko saprot, vai to, ko nesaprot?”

Un tu man teici: „Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?”
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.

Bet nakts kā nakts,
Un diena – kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Bet nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka – arī nav neviena.
                             /I.Ziedonis/