Cik tālu es drīkstu
Tavā dvēselē iet?
Līdz pirmajām bērzu lapām
Un ziedu putekšņu drīksnām?
Līdz zeltainām pieneņu pļavām
Un svēteļu ligzdām?
Līdz liepu un vīgriežu tvanam,
Līdz septembra pirmajam zvanam?
Līdz vēlīnai ābolu ražai,
Līdz kļavlapu akvarelim –
ar rudens dvašu?
Līdz sniegpārslu dejām
Mežos un ārēs..
Un tad atkal-
Līdz rūgstošai zemei-
pavasaros....?
Cik tālu es drīkstu
Tavā dvēselē iet?
Vai iets jau ir gana?
Vai drīkstu iet tālāk?
Tu klusē.
Bet klusēšana nozīmē –
piekrišanu.
Atslegas vārdi: dvēsele.0
iveta i. 25. apr 2012. 22:29SandriXXXXX,kā lai zin vai otra dvēsele neiebilst?
Sandris X. 25. apr 2012. 07:47Tieši tik , un uz palikšanu , ja otra dvēsele neiebilst !
Laima V. 24. apr 2012. 21:13Tas jāizjūt , cik tālu otrs ļauj iet ...
Dzēsts profils
24. apr 2012. 21:13Vienkārši - paņemt Tevi aiz rokas , un piepildīt ziemas - ar vasarām ...