es uzdrošinos dzīvot
un man vienalga
ka daudziem
tas kā pārmetums
un nosodījums salds
bet manas dienas nāk
arvien kā maziņš brīnums
kaut ārā rudens
savu atnākšanu pieteikt sāk
es uzdrošinos dzīvot
un aizraut līdzi kādu
kam tīk pat naktīs dejot
zem zvaigznēm debesīs
es uzdrošinos dzīvot
un dzīvot kādu mīlot
un pasakiet ka tas
nav katra sapnis kluss... (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23288, dzeja18355, mīlestība34035, dzīve38631, attiecības38723
Vineta K. 17. apr 2012. 23:49
Evita A. 17. apr 2012. 21:51Sapņi ir mūsu gaismas nesēji nākotnes tumsā !
Dzēsts profils
17. apr 2012. 21:25Skaisti...
Ritma R. 17. apr 2012. 20:38Neuzdrošinies-dzīvo un tad stadija izbeigsies!
"Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
Dzīva dzīve dzīvu dara"
tamara m. 17. apr 2012. 19:56Maz ,tik maz par mīlestību pastāstīt jums spēju.Sapnis - tātad rozes sēju,apīnis no laimes reibu,vilšanās - aiz sāpēm modos,Rozes izravēju....
Valdis m. 17. apr 2012. 19:34dzivot un kur lidzeklus nemsi vai ienemumu dienests to zina
Dzēsts profils
17. apr 2012. 19:22...nosodījums... ar kaimiņu salaid....
Valters Z. 17. apr 2012. 18:48Ir tas katram sapnis kluss !