It kā nebūtu bizes nogriezusi,
It kā nevienu nebūtu skūpstījusi,
It kā uz skolu man būtu jāiet
Un jānāk ar somu rokā
Gar Daugavas krastu mājās....
  It kā pirmie vizbuļi plauktu zem lazdām,
  It kā svilpotu strazds,sizdams takti ar asti.....
  Un dzīve tik liela un noslēpumaina,
  Ka  briesmīgi gribas zīlēt...
  Vai mani vispār kāds mīlēs,-
  Pārējais  viss ir mazsvarīgi
  Pārējais nāks kā pielikums -
  Tikai mīlestība -
  No  viņas aust diena,
  No viņas nediena tumst....
Un  šovakar,
Kad pēdējo sniegu aprīlis taisās norīt,
Pusi dzīves un pusi pasaules izgājusi,
Tik daudz mācījusies,
Tik daudz atkal aizmirsusi,
Bet, it kā bizes nebūtu nogriezusi,
Bet , it kā nevienu nebūtu skūpstījusi,
Šovakar...

/Ārija Elksne /
1977