Nu re...Larisa jau Jūs pamācīs kā rīkoties

nē,taisni otrādi,nav liels un nekas tur nav jāliek..vecmamma ar to darbojās,atceros no bērnības...

Ako neko,sauc nu lietas pareizos vārdos.Nu nemākam mēs ar tiem bezmēniem darboties.Es tik galda svariņus zinu.

Raisa,tagad skaidrs.Tad jau tas noteikti liels sveramais rīks.Galvenais pareizi salikt,lai pareizi mēra.

Laiks dziedē visas rētas
Tas sevī stiprs,kas paļaujas uz sevi
Kā gluds un apaļš akmens ceļu jauž
Un neveiksmes ar milzu spēku lauž.

Atkal jau tiku jaunmeiteņu pulciņā I ko mācīja mammas ,ja pat ar bezmēnu neiemācīja rīkoties   

tas ir sveramais rīks

Ako neko,kas tas par zvēru?Ko viņš ziemā ēd?

Tad viņš labi var palīdzēt tam,kurš nesaprot. Lai runā.

Aleksandr,nav jābūt erudītam,lai saprastu ka esi kļūdījies.Tā arī ir vainas apziņa.Bet ja vienmēr uzskati sevi par pareizo,tad to jau varētu nosaukt par egoismu.

Lai pareizi uzpasētu sevī vainas apziņas daudzumu  , vajag iegādāties bezmēnu  

Tas,kurš izprot lietas būtību,t.i.,cik esi erudīts,tas arī saprot vainas apziņu......

Jārunā ir.Tas tiešām var palīdzēt.

No vainas apziņas var atbrīvoties-ir jārunā.

Raisa,pilnīgi Tev piekrītu.Bet vai to ir jāiznīdē?Dažreiz tā liek padomāt,un dot iespēju neatkārtot kļūdas.

vainas apziņa nepiemīt tikai robotiem,cilvēkiem tas raksturīgi-lielākā vai mazākā mērā.

Jāni, dažreiz mums rodas vainas apziņa arī citu vietā.Tad varbūt vieglāk ar mums manipulēt.

Alise,dzīvi nevar nodzīvot ne reizi nejūtot vainas apziņu.Ne vienmēr mums izdodas tik viegli no tās atbrīvoties.Nedomāju,ka vienmēr tā attiecināms uz zemu pašnovērtējumu.

es domaju drizak tas Alise ir kuriem auksts kuriem ir pie vienas vietas

Iesaistoties, sadarbojoties un līdzdarbojoties, tiek vairots konkrētās kolektivās vainas apzinas