Vainas apziņa pareizā daudzumā ir ļoti noderīga.
Ja tā pārāk liela,tu iegrimsti sevis žēlošanā.
Ja tā pārāk maza,tev draud briesmas kļūt
nejūtīgam pret citu cilvēku ciešanām.
Pareizs vainas apziņas daudzums atbrīvo no
nevajadzīgas nožēlas,palīdz labot pieļautās
kļūdas, ļauj būt saskaņā ar sevi un apkārtējiem.
Kā lai saglabā sevī pareizu vainas apziņas daudzumu?
Atslegas vārdi: Attiecības38723
Mairita G. 6. apr 2012. 20:24Vāverīt,iedzīsi mani vainas apziņā,ka sajūtu vainu dažreiz.
Moon M. 6. apr 2012. 20:22Kāds vēl kālis,Mairit -es -vāverīte
Moon M. 6. apr 2012. 20:21.....nu beidziet -ja nav ko darīt...................tad var meklēt vainas apzinu.........BET PRIEKŠ KAM ???
Mairita G. 6. apr 2012. 20:20Moon,par to es rakstu.Visu vajag saprātīgās devās.Bet mazliet jau viņa palīdz sevi novērtēt.Un neesi bezjūtīgs kālis.
raisa l. 6. apr 2012. 20:18Moon,tev tā nekad nav bijis?
Moon M. 6. apr 2012. 20:17Tā ir katram,-bet vai to vajadzētu sakāpināt?-dramatizēt ???
Mairita G. 6. apr 2012. 20:17Moon,Tevi ne reizi tā nav patramdījusi?Varbūt esi laimīgs cilvēks.
Moon M. 6. apr 2012. 20:15Vot lasu un nesaprotu:-kāpēc sevi ķeskāt ar kaut kādām vēl vainas apziņām ???
KAM TAS VAJADZĪGS
Mairita G. 6. apr 2012. 20:11Sonja, tā tas ir.Bet mazliet jau tā vainas izjūta ir nepieciešama.Ja ir par daudz,tad varam patiešām iedzīvoties sevis noniecināšanā.Paldies par uzmundrinājumu.Zinu,ka laiks tiešām visu dziedē.Tik pie vīra kapa sajūtos bezspēcīga.Jo tur vairs ne ko nevaru griezt par labu.
Dzēsts profils
6. apr 2012. 20:04Dikti grūti ir pareizo dozu šitai štellei "nosvērt"... Tad, kad vainas apziņas dzīts , cilveks sāk darīt citiem vajadzīgas lietas, tad jau ir par daudz .
Mairit, tas nekas, ka neraudi , gan ar laiku , ar laiku.. ja nu kas - man arī nesanāk..
Mairita G. 6. apr 2012. 20:02
Mairita G. 6. apr 2012. 19:55Pagaidām vēl turos,bet apzinos ka daru sev pāri.Pēdējo reizi raudāju dažas dienas pēc vīra bērēm.Tagad varbūt viss liekas tik mazsvarīgs,lai raudātu.
raisa l. 6. apr 2012. 19:52man vieglāk,visas negatīvās emocijas aizslauku...un paliek vieglāk..tev jāiztur baigā slodze,kā tu tiec galā?
Mairita G. 6. apr 2012. 19:44Raisa, Tev labi,Tu vēl vari izraudāties.Bet es vairs neraudu.Tā reizēm gribētos,bet asaras kaut kur zudušas.Zinu,ka nodaru sev pāri,bet nevaru paraudāt.Nezinu,kāpēc tā.
raisa l. 6. apr 2012. 19:41 es ar slāpēju...pavasarī,kad zied ievas,tad man lielais slāpēšanas laiks,lienu
ievu brikšņos,kārtīgi izraudos,un kādu laiku miers...ievas mani velk uz asarām..
Mairita G. 6. apr 2012. 19:38Raisa, mani arī reizēm pamoka.Bet tā kā neko nevaru labot,cenšos viņu apslāpēt.
Mairita G. 6. apr 2012. 19:37Vineta,varbūt viņai patiešām nav jābūt.Bet kas tad tu būsi par cilvēku,ja vienmēr būsi bez apziņas,kad reizēm tomēr kļūdies.Tomēr neliela vainas apziņas deva ir pat nepieciešama.
raisa l. 6. apr 2012. 19:32mani gan tā bieži nomoka-gan par to,kas varēja būt,bet nebij,gan par to kas labāk nebūtu bijis...tīri ar pieri sienā neskrienu,pelnus uz galvas nebārstu,bet grūti sadzīvot..
raisa l. 6. apr 2012. 19:30priecīgas Lieldienas,Ako!pasmējos par pannām-gandrīz ierocis-aukstais
Vineta K. 6. apr 2012. 19:29Tas ir diskusijas verts temats.Ja ta padoma daziem tadas vainas apzinas nemaz nav.Bet tas ir katram individuali.Vainas,abzina,ja man ir,tad loti minimala.