Šonakt sakusa debess un jūra
Vizošā ziemeļu krēslā,
Pierima arī doma sūra,
Ko tu līdzi sev nēsā.
Baltā nakts, tu nāc ar slāpēm -
Gribas vizēt visu dzīvi,
Laimi sakausēt ar sāpēm
Un kā jūrai elpot brīvi.
/Milda Losberga /
1966
Atslegas vārdi: dzīve38631
Dzēsts profils
22. mar 2012. 08:20Ūdens ir ļoti dziedējoša stihija-un,jo dziļāk dzelmē,jo rāmāk un plūstošāk..
tamara m. 22. mar 2012. 00:00Nebiju lasījusi šo dzejoli-taisni tā es jūtos pie jūras.Vispirms ir nostaļģiskas,jaucās ar drūmajām,plosošām izjūtām,tad nāk miers apskaidrotība.Tāda sajūta ka jūra mani dzirdēja un atbrīvoja mani no visa kas sakrājis.
IEVA I. 21. mar 2012. 22:49Īssavienojums pirms pusnakts
Kurzemniece E. 21. mar 2012. 22:40kas tad Tev?Issavienojums? Uzplaiksnījums?
Dzēsts profils
21. mar 2012. 22:32
Alise .. 21. mar 2012. 22:29..man patīk šši dziesma
Dzēsts profils
21. mar 2012. 22:23
Vineta K. 21. mar 2012. 22:05