Mēdz būt tādas sāpes,kam grūti tikt pāri.Bet tu vienalga spēj dzīvot tālāk.Atziņa,ka esi izgājis rūgtu dzīves skolu mazliet palīdz.Tāpat arī sapratne,cik visaptverošas var būt ciešanas.Vienīgais jāiegaumē,ka dzīve turpina tev dot....pat tad,ja atņem.
Atslegas vārdi: Laiks ir nežēlīgs0
JĀNIS D. 20. mar 2012. 21:05bieži mēs esam akli un neredzam ka mūs iemīl un grib glābt no sāpju un skumju purva
Dzēsts profils
20. mar 2012. 21:04Kas jums te shodien? Depresija uzklupusi? Eita pie Laura valcera ritmos pakratiities. Buusiet njipri un veseli, nikas nisaapees.;)
Mairita G. 20. mar 2012. 21:04Sāpes mijas ar laimes sajūtu.Un tikai mūsu spēkos vairāk dzīvē dēstīt laimes sajūtas.
Mairita G. 20. mar 2012. 21:02Kuku,kad nomirsim,tad varbūt kādam arī pietrūksim.
Frēzija v. 20. mar 2012. 20:58 Dzīve ir dzīve un jauki, ka apzinies tajā savu vietu ....
... un kā tad bez sāpēm ... laimes sajūtas ....
......viss tajā iederas ... nesūdzos
Dzēsts profils
20. mar 2012. 20:57Bet izdziest, tāpēc spējam tālāk iet,,
savsem k. 20. mar 2012. 20:57Nujā ... kad nomirsim - mums viņu pietrūks
Mairita G. 20. mar 2012. 20:56Hack,ir lietas ko tik ātri no atmiņas neizdzēst.
Dzēsts profils
20. mar 2012. 20:54Viens no aizsargmehānismiem- aizmiršana- citādi sen būtu no skumjām beigti
Mairita G. 20. mar 2012. 20:54Paldies,Jāni.
JĀNIS D. 20. mar 2012. 20:53zelta doma kas nāk no sirds