"Kāds brīnums,svece trīc uz mana vaiga
Pusmūžu baltu mēli laizījusi...
Es esmu maiga,nekaunīgi maiga,
Es esmu klusa-bezdievīgi klusa.
Man žēl tās sveces,liecinieces gaišās,kas vara tornī kūst un nepieļaus,
ka mirklī šai pār mani vairs neviena ēna nenolaižas vairs.
Ik katrs pavediens kam pieskaros ir stīga.
Es esmu maiga,bezdievīgi klusa.
Pār nelaimēm,kā okeāniem peldot,
ar smaidu lūpās=
nemirstīga."
Atslegas vārdi: Pārdomas.1
Dzēsts profils
24. mar 2012. 17:10"Skolotājai" tikai viens pats Vasilijs ierakstījis,tad jāieraksta arī man,lai nepaliktu tukšs Blogs,ko cilvēki neciena!!!...
Vasilijs P. 18. mar 2012. 15:43Kadreiz ar atgriesanos talonini-neaizmirsti-nekas jau sevisks iespejems nav mainits
Vasilijs P. 18. mar 2012. 15:05Ne piekritis-ne parakstijis-dimanta atkritumi.