melna sripa kadreiz dzive rodas katram ka liekas dzivei beigas, bet tad vis ar laiku sak nokartoties un paradas atkal tas labais dzive

Melnā strīpa beigsies tad, kad būsi apguvusi to, ko dzive Tev grib iemācit, vienalga- kas  tas arī nebūtu. Kamēr  nepadomāsi - kas un kā, nekas nemainīsies.  Uz līdzenas vietas reti kas rodas, visam ir kāds iemesls- iespējams ne pārak patikams pašai , lai atzītu.
Ko darīt?Nomierināties , risināt problēmas- po mere postupļenija, un paralēli sākt-analizēt un domāt- kāpēc kaut kas notiek tā kā notiek. Lai pašai būtu vieglāk ar to tikt galā- jāsaprot, ka visiem reizēm ir tā, ka sanak vairākas šaizes vienlaicīgi, bet tas nav nedz pasaules gals, nedz kāda vēlme ieriebt tieši Tev...No katars situācijas var kaut ko mācities, ja vien ir vēlme.

piekrītu Vilkam Vientuļajam,man arī ir tā melnā strīpa,bet es apzinos ka neviens tur nav vainojams un viss jāmeklē sevī,jo varbūt kāda mana rīcība ir izsaukusi šo strīpu,jāmeklē īsto ceļu,jābūt stiprai un jārisina visas problēmas,protams kā jau sieviete atļaujos arī paraudāt,bet zinu ka ar visu jātiek galā pašai,jo Dievs mums uzliek tik cik varam panest.

Neko sevišķu , gaidi balto strīpu !

Cilvēks ir daudz izturīgāks,nekā viņam pašam liekas!
Spēks slēpjas ticībā...
Ticībā,ka varēsi,spēsi,izturēsi.-jāpārstāj sev melot,ka citi vainīgi
pie nelaimēm,kas piemeklē!
Tā vietā ,lai izšķiestu enerģiju sevis žēlošanā,citu vainošanā-
to labāk veltīt problēmas apzināšanai un tās cēloņa, risinājuma meklēšanai!
Kad tas ir veikts-vienkārši-jāpieliek mazliet sava spēka un gribas,darba
un,tici man, sāks veikties!
Vienmēr jāatceras-Tu neesi viena,bet saistīta ar pasauli!
Un jāiemācās pasmaidīt,lai cik grūti būtu...
Veiksmi Tev!

vina jau pati ir babulka.....laikam neko nezin....ako

Vai kāda nav uzlikusi lāstu...vajag aiziet pie zinošas babuļkas

jo vairak pasnavnieku......jo mazak pasnavnieku...