Viss apstājas pie nepieciešams.

Taisni tāpēc saku ...

Kuku,kas to būtu teicis.Pats visu dienu strādā vienā strādāšanā.

Varbūt tomēr nevajag ...nedarīt .. palaisties  

Raisa, tā arī gadās.

dažreiz palaimējas,ka to jau izdarījis kāds cits...

Jānogaida līdz tam brīdim,kad tas nepieciešams.Tad ar uzvaras saucienu iebrukt ierakumos.

man dažreiz neko negribas-ne ēst taisīt,ne gludināt,ne mazgāt...ja to uztvertu kā verdzību,...labāk pakārties.bēdu ieleja mūžīgā...

Vinet, tas blefs jau reizēm arī uzbāžas.Man nepatīk gludināt,bet nekādi nevaru šo padarīšanu apiet.

Katris var darit,stradat,to darbu kurs vinam iet pie sirsninas.Bet viss parejais ir blefs.

Valdiņ, kur Tu redzi sprediķi.Maza meditācija tikai.

pēcpusdienas sprediķis, kur nu bez tiem

Nu ja, un nemaz tā nav vergošana,ja labs garastāvoklis.

Sveikas , meitenes ! Viss vnm notiek īstajā laikā , arī darbiņi darās dziedādami , kad īstais pienāk laiks   ..., protams , izņemot neatliekamos ...

laikam gan...un no garastāvokļa..

Raisa,no zvaigžņu stāvokļa.

tā tiešām ir,bet ja no tīras spīts ņemos ko darīt,kad rokas nestāv,tad nekas labs nesanāk...citrreiz atkal viss pats darās viegli...jocīgi,vai ne?diez no kā tas atkarīgs?

Sveika ,Raisa.Nevajag piespiest sevi tad,kad negribas,jo ir dienas kad visu padara dziedot.

piekrītu Mairitai.ja visur saskatīt vergošanu,zūd dzīves garša.

Darbs man patīk.Nejūtos,ka vergoju.Mājas darbos arī nesaskatu vergošanu.Dažreiz gan jāsaņemas,bet gribas iztikt bez šī vārdiņa.